Drošības eksperts: Krievijai ir plāns, kā piespiest Rietumvalstis atteikties no atbalsta Ukrainai

Jūlijā tika konstatēts mēģinājums piegādāt ierīces ar sprāgstvielām caur loģistikas tīklu DHL. Šobrīd turpinās visu šīs operācijas tehnisko detaļu noteikšana.

Svarīgi saprast, kāpēc Krievijas valdība ķeras pie šādiem uzbrukumiem. Pašlaik viņi uzskata, ka šāda rīcība var ietekmēt politiku un sabiedrisko domu rietumvalstīs sev par labu. Krievija ir pārliecināta, ka paliks nesodīta, un cer, ka, pakļaujoties spiedienam, Rietumvalstis ies uz piekāpšanos un vājinās atbalstu Ukrainai. Šie paši motīvi redzami Krievijas prasībās par kara izbeigšanu, ko tā ierunā caur Rietumu medijiem - atkal izskan skarbi, ultimatīvi formulējumi, kas atgādina konflikta sākuma retoriku.

Krievijas vadība acīmredzot uzskata, ka Rietumu politiķu vidū ir pietiekami daudz tādu, kas, neskatoties uz tiešu militāro spiedienu no Krievijas puses, būs gatavi ar to atsākt ekonomiskās saites. Kopumā var teikt, ka pēdējā gada laikā Krievijas centieni izdarīt agresīvu spiedienu uz rietumvalstīm ir tikai pastiprinājušies.

Moldovas prokrieviskā Sociālistiskā partija paziņojusi, ka neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un uzskata par uzvarētāju savu kandidātu. Tikmēr ir skaidrs, ka Maija Sandu saņēmusi aptuveni 55 procentus balsu un pārskaitījums vairs nemainīs rezultātus. Sociālistiskās partijas retorikā nepārprotami iezīmējas naratīvs, ko Krievija droši vien virzīs nākotnē: apgalvojums, ka Sandu pārvēlēšana notikusi, pateicoties Moldovas diasporas balsīm. Šis arguments nav korekts, jo Krievija aktīvi organizēja Krievijā un Baltkrievijā dzīvojošos Moldovas pilsoņus balsošanai par tās oponentu. Var sagaidīt, ka Krievijas vadība tiks vērsta uz konflikta eskalāciju un balsu sadalījumu uztvers kā labvēlīgu augsni Moldovas destabilizācijai.

Ziemeļkorejas ārlietu ministre Čhve Sons Hī tikās ar Krievijas prezidentu savas vizītes laikā valstī. Šis žests simbolizē Krievijas centienus stiprināt saites un sadarbību ar Ziemeļkoreju. Vienlaikus Ziemeļkoreja veikusi ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas droši vien vērsts uz savas pozīcijas pastiprināšanu un savienības atbalstu ar Krieviju. Šāda rīcība, visticamāk, turpināsies, kamēr citas valstis uz to nebeigs reaģēt.

Vācijas ārlietu ministre apmeklēja Ukrainu un preses konferencē skaidroja savas valsts nostāju par Ukrainas iestāšanos NATO. Viņa uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainas iestāšanos es un NATO nākotnē. Taču vācu kanclers iepriekš paziņoja, ka Ukraina nevarēs kļūt par NATO dalībvalsti, kamēr notiek karš. Lai gan Ukrainā saprot šo pieeju, šāds kategorisks formulējums var tikai mudināt Krieviju turpināt karadarbību.

Frontēs ievērojami palielinājies Krievijas armijas uzbrukumu skaits, taču to spiediens palicis iepriekšējā līmenī.

• Kurskas apgabalā izmaiņu situācijā nav. Pēc vairāku valstu izlūkdienestu datiem, Ziemeļkorejas karavīru skaits šajā reģionā pieaudzis līdz aptuveni 10 tūkstošiem. Pirmdien, 4. novembrī saņemtas ziņas par pirmo Ukrainas armijas triecienu Ziemeļkorejas vienību pulcēšanās vietā. Šajā rajonā jau ir ievērojams militārais papildspēks, jo Krievijas armijas skaits Kurskas apgabalā tiek lēsts ap 50 tūkstošiem cilvēku.
• Harkovas virzienā Krievijas armija palielināja uzbrukumu skaitu, taču tie nedeva rezultātus. Arī Kupjanskas un Limanas rajonā manāmi pieaudzis uzbrukumu skaits. Ternas lauku rajonā, kas ir nozīmīga Ukrainas pozīcija ceļā uz Limanu, Krievijas armija panākusi stabilu virzību. Ziemeļu virzienā turpinās mazāk intensīvas pozicionālās kaujas.
• Bahmutas rajonā aktivizējušies Krievijas armijas uzbrukumi Jar pulksteņa pilsētas virzienā, taču karaspēka izvietojums paliek iepriekšējais. Toreckas pilsētā un tās apkārtnē Krievijas vienību uzbrukumi kļuvuši nedaudz aktīvāki, salīdzinot ar iepriekšējām nedēļām, taču pozīcijas mainīt viņiem nav izdevies.
• Pokrova virzienā ofensīva turpinās, taču Krievijas armija nav spējusi panākt ievērojamu virzību. Uz dienvidrietumiem no Doņeckas ofensīvas intensitāte saglabājas augsta, un aizvadītajā diennaktī fiksētas nelielas Krievijas spēku virzības.
• Dienvidu frontē aktivizējās Krievijas vienību uzbrukumi riekstu apdzīvotas vietas virzienā, tomēr šie uzbrukumi nedeva rezultātus. Kopumā Krievijas karaspēka aktivitāte reģiona dienvidu daļā saglabājas zema.