Eiropas valstis atkal sašķeļ robežas

Pašlaik termiņš ir līdz nākamā gada 30. aprīlim. Ierodoties Francijā no Luksemburgas, Beļģijas, Vācijas, Šveices, Itālijas un Spānijas, jāuzrāda ieceļošanai derīgs dokuments. Šāda kārtība attiecas gan uz sauszemes robežu, gan lidostām un ostām, iemesls ir nelegālā migrācija un terorisma risks.

Arī Vācija un citas valstis

Vācija jau agrāk atjaunoja kontroli uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet septembrī arī ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju. Robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta, uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015. gada.

Tomēr septembrī tik un tā Vācijas robežu nelikumīgi šķērsoja 6921 ārvalstnieks, tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējos mēnešos, un diez vai visi ir pieķerti. Kopumā šā gada pirmajos trīs ceturkšņos Vācijas robežu nelikumīgi šķērsojuši 64 292 migranti. Pērn tajā pašā laika periodā gan daudz vairāk – 92 128.

Eiropas Komisija atzīst problēmu

Tos, kas notverti, izvieto patvēruma pieprasītāju centros vai nosūta atpakaļ uz valsti, no kuras ienākuši, piemēram, Polija šogad atguvusi vismaz 570 migrantu. Arī Dānija oktobrī vēl uz pusgadu pagarināja pagaidu robežkontroli uz robežas ar Vāciju, kā pamatojumu minot terorisma draudus.

Eiropas Komisija noteikusi, ka dalībvalstis var īstenot robežkontroli, tikai tai vajadzētu būt īslaicīgai un samērīgai. Pašlaik astoņas no 27 Eiropas Savienības valstīm izmanto šo iespēju. Komisijas tīmekļa vietnē atzīts, ka nelegālā imigrācija rada nopietnus draudus drošībai, tostarp “radikalizētu personu iefiltrēšanās risku”.

Biznesam pieaug izmaksas

Robežkontrole nepārprotami ir apgrūtinājums, un it īpaši neapmierināti ir uzņēmēji. Saskaņā ar kredītu apdrošināšanas sabiedrības “Allianz Trade” veikto analīzi, papildu gaidīšanas laiks pie Vācijas robežas palielinās importa transporta un preču izmaksas par aptuveni 1,7 procentiem. Izklausās maz, bet naudas izteiksmē skaitļi ir dramatiski.

Vecākā ekonomiste Jasmīne Grēšla norāda: “Tirdzniecība varētu zaudēt līdz 1,1 miljardam eiro gadā. Tas savukārt varētu palielināt recesijas risku un novest pie iekšzemes kopprodukta zaudējumiem līdz pat 11,5 miljardiem eiro.”

Saskaņā ar “Allianz Trade” datiem, parastos apstākļos tipiska robežas šķērsošana Šengenas zonā ilgst vidēji tikai 3,34 minūtes. Veicot kontroli, tās var būt 20 minūtes.

Atceroties stundām un dienām ilgo nīkšanu pie Polijas robežas 90. gados, tas atkal nešķiet būtiski, bet analītiķi ir bažīgi un brīdina, ka importa apjoms Vācijā var sarukt par aptuveni astoņiem procentiem un ietekmēt izejvielu piegādes. Piemēram, pārtikas nozare varētu saskarties ar 2,6% tirdzniecības izmaksu pieaugumu un importa zaudējumiem 62 miljonu eiro apmērā.