ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos: Putins kanibalizē Krievijas ekonomiku
Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
O'Salivans uzsvēra, ka sankciju iedarbībai vienmēr ir vajadzīgs laiks, tāpēc ar sankcijām panāktais efekts ne vienmēr hronoloģiski atspoguļojas notiekošajā karalaukā.
Kaut virspusēji var izskatīties, ka Krievijas ekonomika darbojas pavisam normāli, O’Salivans norādīja, ka par spīti it kā augstiem izaugsmes rādītājiem procentlikmes ir uzskrējušas debesīs, sasniedzot 19%-20%, inflācija ir tuvu 9%-10% un Krievija piedzīvo masveida darbaroku trūkumu.
"[Krievijas līderis Vladimirs] Putins tikmēr kanibalizē Krievijas ekonomiku, izsūcot resursus no produktīvajiem sektoriem un ieguldot tos militārajā rūpniecībā. Vidējā termiņā tas Krievijas ekonomikai nodarīs milzīgu kaitējumu," sprieda O'Salivans.
O’Salivans skaidroja, ka ES politikai Ukrainas atbalstam ir četri pīlāri. "Pirmais, protams, ir militārā palīdzība, kas neapšaubāmi ir visneatliekamākais atbalsts, kas ļauj Ukrainai turēties pretī iebrucējiem. Otrais ir makroekonomiskā palīdzība, finanšu atbalsts, humānā palīdzība. Trešais ir politiskā palīdzība - ar visu savu milzu nozīmi un uzdevumu sniegt Ukrainai perspektīvu attiecībā uz dalību NATO un ES, lai Ukrainas cilvēki justu, ka nākotnē viņi būs laimīgākā vietā - un sankcijas ir ceturtais pīlārs," teica ES īpašais sūtnis.
Cīņā pret sankciju apiešanu šobrīd tiek veikts darbs pie dalībvalstu finanšu institūciju lomas, ko tās varētu būt spēlējušas sankciju apiešanas finansēšanā. Jaunums šajā ziņā ir tas, ka iepriekš sankciju sarakstos ES iekļāva kompānijas, kas ir iesaistītas sankciju apiešanā, bet tagad ir gūta iespēja līdzīgi sankcionēt arī trešo valstu finanšu institūcijas, kas sankciju apiešanu finansē, norādīja O’Salivans.
Viņš piebilda, ka notiek darbs arī pie jaunas sankciju paketes, kas tiks pieņemta, iespējams, nākamajā gadā.
Jautājumam par iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem visaptverošs risinājums joprojām nav gūts, tomēr atsevišķi panākumi ir sasniegti.
"Vairums šīs naudas - kādi 200 miljardi - atrodas Eiropā, un esam skaidri vienojušies, ka, pirmkārt, šī nauda pārskatāmā nākotnē Krievijā neatgriezīsies, un, otrkārt, ka tādā vai citādā veidā tā tiks izmantota Ukrainas atjaunošanas procesā, kad karš būs beidzies. Jautājums par to, tieši kā tas notiks, joprojām tiek apspriests - ir jāatrisina juridiski jautājumi par to, vai mēs varam konfiscēt šo naudu jau tagad un sākt to lietot," skaidroja O’Salivans.
Vienlaikus ir identificēta nauda, kas iegūta no šīs naudas uzglabāšanas Eiropā vērtspapīru formā, un šādi izdalīti apmēram trīs līdz četri miljardi eiro, ko legāli varam izmantot, lai palīdzētu Ukrainai, norādīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos. Viņš piebilda, ka daļa šīs naudas tiks novirzīta militārajiem iepirkumiem, bet daļa - lai finansētu lielāka apmēra aizņēmumu Ukrainai.
