Baltijas valstīm jānoturas 10 dienas līdz NATO papildspēku pienākšanai - Lietuvā modelē Krievijas drīzo iebrukumu no okupētās Latvijas, Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala
Cik ātri NATO spēs reaģēt, ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm? Kā Lietuvai aizstāvēties, ja Krievija jau ir okupējusi Latviju un Igauniju? Amerikāņu "Center on New Generation Warfare" modelējis hipotētiskā Krievijas uzbrukuma Lietuvai scenāriju.
Šajā scenārijā, kura izstrādē piedalījās bijušās augsta ranga militārpersonas, tostarp ASV ģenerāļi Filips Brīdlavs un Bens Hodžess, izrādās, ka alianses dibināšanas līguma 5. panta (uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums aliansei kopumā) aktivēšanai būs nepieciešamas 10 dienas, un Baltijas valstu aizsardzībā kritiski svarīga loma būs Lietuvā izvietotajiem Vācijas karavīriem.
Pašlaik Lietuvā dienē aptuveni 800 vācu karavīru, kuru rīcībā ir “ievērojams skaits transportlīdzekļu un ieroču sistēmu”, tostarp vairāki “Leopard 2” tanki. Līdz 2027. gada beigām Vācijas kontingents palielināsies līdz pilnvērtīgai brigādei (4800 karavīru un 200 civilpersonāla) un 44 “Leopard 2” tankiem, un viņiem paredzēts atvairīt Krievijas uzbrukumu no Kaļiņingradas apgabala, okupētās Latvijas un Baltkrievijas.
Šo vienību galvenais uzdevums ir pozīciju noturēšana līdz alianses lielapjoma papildspēku ierašanās brīdim. “Vajag iegūt iespējami daudz laika,” uzskata ģenerālis Brīdlavs. “Vispirms būs atbalsts no gaisa, pēc tam flote, pēc tam smaga bruņojuma sauszemes spēki.”
Šādu scenāriju uzskata par vienu no bīstamākajiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kad notiek tiešs Krievijas uzbrukums NATO austrumu flangam tuvāko triju gadu laikā. Uzbrukums Lietuvai paredz uzbrukumu no Kaļiņingradas apgabala, Baltkrievijas un Latvijas, kuru Krievijas armija sagrābšot triju dienu laikā, taču vācu tanku bataljons apiet krievu spēkus no flanga, apturot to virzību. Simulētās invāzijas pirmo dienu laikā vācu tanku bataljons paliek Lietuvas vidienē, piektajā dienā 44 “Leopard” tanki izvirzās no Lietuvas uz ziemeļiem, bet septītajā dienā no aizmugures uzbrūk Krievijas spēkiem, kas iebrūk no Latvijas, un triju dienu laikā vācu spēkiem izdodas pieveikt krievu vienības, apturot to virzību no ziemeļiem, vēsta izdevuma “ve.lt”.
Kādi ir aprēķinātie spēku zaudējumi pēc desmit dienu cīņām? Alianses spēki Lietuvā zaudē 17 tankus, 145 bruņumašīnas, 3650 karavīrus, savukārt krievu okupanti — 411 tankus, 1019 bruņumašīnas un 11420 karavīrus. Tiesa, šajā laikā Lietuva būtu “izpostīta un daļēji okupēta”.
Simulācijas autori uzsver, ka analizētais scenārijs ir sliktākais iespējamais, no kura varētu izvairīties, ja aizsardzības budžets tiktu palielināts līdz 4% no IKP, ja uz vietas izvietotu lielākus NATO spēkus, tostarp aprīkojot ar “Apache” kaujas helikopteriem, kā arī paātrinātu alianses reaģētspēju.
Tiesa, Ukrainas militārais izdevums “Militarnyi” norāda, ka simulācijā ignorēti Krievijas jau tagad pielietotie līdzekļi karā pret Ukrainu. Piemēram, nav ņemts vērā Krievijas tālas darbības ieroču pārsvars pretgaisa aizsardzības sistēmu nomākšanā, krievu R-37 “gaiss-gaiss” tipa raķetēm ir lielāks darbības rādiuss, salīdzinājumā ar Rietumu AIM-120 raķetēm, bet Saab Meteor tālas darbības raķetes nav integrētas ASV ražotajās lidmašīnās. Cita problēma ir flotes izmantošana, jo Baltijas jūra ir ierobežots darbības teātris, kuru gandrīz pilnībā kontrolē NATO, — šeit var atkārtoties Melnajā jūrā novērojamā situācija, kur Krievijas flotes pārspēka efektivitāti ierobežo Ukrainas Aizsardzības spēku hibrīdveida darbības par spīti tam, ka ukraiņiem ir daudz mazāk pretkuģu ieroču. “Tas nozīmē, ka nosūtīt floti nozīmētu jau iepriekš nostādīt sevi neizdevīgā situācijā,” norāda “Militarnyi”.
Vēl kritiskāk vērtē sauszemes operāciju ar aviācijas iesaistīšanu. “Piemēram, realitātē 2022. gada 24.–25. februārī krievi zaudēja astoņus lidaparātus (lidmašīnas un helikopterus), un tas ir dokumentēts. Desmit dienu laikā tika zaudēti 28 lidaparāti. Saprotamu iemeslu dēļ Ukrainas zaudējumi nav zināmi, taču, ja uzbrukuma atvairīšanas scenārijs galvenokārt balstās uz helikopteriem, kad ienaidniekam ir pārākums gaisā, tas izraisa skepsi. Tāpat plānošanā netiek pieminēti apvienotie Krievijas raķešu, bumbu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi sauszemes spēkiem,” brīdina “Militarnyi”. Ņemot vērā unificētā planēšanas un korekcijas moduļa darbības rādiusu, triecienus ar FAB bumbām var veikt 50-60 km attālumā no robežas, bet ar tuvas darbības ballistiskajām raķetēm var apšaudīt visu valsti. “Tas nozīmē, ka pirms ofensīvas sākuma tiktu veikti triecieni pa visiem pastāvīgās izvietošanas punktiem,” savukārt uzbrukuma laikā krievu droni spētu trāpīt neaizsargātajām bruņumašīnām un tankiem no vairāk nekā 60 kilometru attāluma, bet pirmās personas skatījuma droni — no 10-20 km attāluma”.
“Pamatojoties uz karadarbības pieredzi Ukrainā, plānošana pret Krievijas bruņotajiem spēkiem neatbilst realitātei, un galvenie kaujas laukā izmantojamie iznīcināšanas līdzekļi netiek pieminēti un tādējādi nav ņemti vērā,” secina “Militarnyi”.
