Astronomus satrauc “Starlink” un līdzīgu satelītu ietekme uz kosmosa pētniecību
“Starlink” un citi satelītu tīkli ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ātrgaitas internetu attālām kopienām, taču netīša radiācijas noplūde apgrūtina dzīvi astronomiem, kuriem nepieciešama skaidra debess. Jaunā pētījumā teikts, ka centienus pētīt Visumu kavē radioviļņi, ko izstaro plašais “Starlink” satelītu tīkls.
“Starlink” “zvaigznājs” sastāv no vairāk nekā 6300 strādājošiem satelītiem, kas riņķo ap planētu 550 km augstumā, un tas ir vairāk nekā puse no visiem Zemei apkārt esošajiem satelītiem. Visi šie satelīti rada radio “troksni”, ko dēvē par neparedzētu elektromagnētisko starojumu. Lai gan “Starlink” tīkls ļauj sniegt ātrgaitas interneta pakalpojumus visā planētas teritorijā, kas ir izdevīgi kopienām bez uzticamas interneta infrastruktūras, satelītu radītais troksnis apdraud astronomu darbu.
Nīderlandes Radioastronomijas institūta vadītajā pētījumā konstatēts, ka otrās paaudzes “V2” Starlink satelīti, kas veido aptuveni trešdaļu uzņēmuma tīkla, izstaro UEMR 32 reizes spēcīgāk nekā V1 zīmola infrastruktūra.
“Starlink” pirmās paaudzes satelīti, kas pašlaik veido lielāko daļu tīkla, jau ir nonākuši astronomijas kopienas redzeslokā. Maksa Planka Radioastronomijas institūta zinātnieks Bendžamins Vinkels, kurš piedalījās analīzē, sacīja, ka traucējumi “apžilbina” astronomu darbu.
“Lai gan 1. paaudzes satelīti pēdējā gada laikā patiešām kļuva blāvāki - tātad “Starlink” patiešām kaut ko ar tiem darīja [lai samazinātu radio noplūdes] -, diemžēl jaunās paaudzes satelīti diemžēl atkal šķiet spilgtāki,” teica Vinkels.
“Kad mēs sakām “akls”, tas nozīmē, ka jūsu acs savāc pārāk daudz gaismas, lai jūs varētu kaut ko saskatīt. Tieši tas notiek ar mūsu radioteleskopiem,” viņš piebilda.
Līdz 2030. gadam visu operatoru satelītu skaits orbītā varētu pieaugt līdz 100 000. Tā kā nakts debesīs satelīti jau ir redzami ar neapbruņotu aci, šis milzīgais visu operatoru tuvumā Zemei orbītā esošo satelītu skaita pieaugums var vēl vairāk apžilbināt astronomus, kas izmanto gan optiskos, gan radioteleskopus.
“Mani kolēģi man teica, ka viņi patiešām baidās par nākotni,” teica Vinkels. “Ja viņi patiešām vēlas labi veikt novērojumus, ir vajadzīgi daži uzlabojumi.”
Šie jaunākie atklājumi ir īpaši postoši radioteleskopu novērojumiem. Tā sekas varētu būt gaismas “izsmērējumi”, kas parādās uz šo jaudīgo instrumentu iegūtajiem attēliem. Šīs gaismas noplūdes ne vienmēr var novērst, tādējādi sabojājot vērtīgus novērojumu datus.
Arī mobilo telefonu tīkli un radio piesārņojums no citiem uz zemes esošiem elektroniskiem avotiem var traucēt kosmosa novērojumus, taču šīs emisijas stingri kontrolē regulatori, piemēram, Starptautiskā telekomunikāciju savienība.
Atšķirībā no Starptautiskās telekomunikāciju savienības satelītu operatoriem ir maz regulējuma un pētnieku kopiena ir atkarīga no labticīgas mijiedarbības ar uzņēmumiem, kas izvieto tehnoloģijas kosmosā.
Lielākoties situācija ir bijusi pozitīva, piemēram, “Starlink” jau iepriekš ir veicis pieņemamas izmaiņas savā V1 flotē, lai samazinātu radiotrokšņus. Augustā Īlona Maska uzņēmums “SpaceX”, kas ir “Starlink” īpašnieks sīkāk izklāstīja savus centienus novirzīt radio izstarojumus prom no teleskopu redzamības līnijas, izmantojot metodi, kas pazīstama kā teleskopu boreizora novēršanas metode.
Paziņojumā teikts, ka “SpaceX” saglabā atklātu uzaicinājumu citām radioastronomijas organizācijām no visas pasaules īstenot šo metodi, lai aizsargātu savus svarīgos zinātniskos pētījumus.
Tomēr “Starlink” nav vienīgais vaininieks, kad runa ir par nākotnes astronomiskajiem traucējumiem. Jaunais kosmosa interneta spēles dalībnieks ir “OneWeb”, kura orbītā ir aptuveni 630 satelīti. “Amazon Kuiper” projektam orbītā ir tikai divi satelīti, taču ir gaidāma izaugsme, jo tas pretendē uz patērētāju platjoslas pakalpojumiem.
