Francijā izveidota jauna valdība, kas ir labējāka nekā iepriekšējā
Divus mēnešus pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām Francijā izveidota jauna valdība, kas ir labējāka nekā iepriekšējā, un kreisi noskaņotie protestētāji to kritizē kā neatbilstošu jūlijā notikušo vēlēšanu rezultātiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdienas vakarā paziņoja jaunās valdības sastāvu Mišela Barnjē no konservatīvās Republikāņu partijas vadībā. Barnjē pirmais nozīmīgākais uzdevums būs iesniegt 2025. gada valsts budžeta plānu. Šonedēļ viņš Francijas finansiālo situāciju raksturoja kā "ļoti nopietnu".
Sarunas par 39 valdības locekļu amatu sadali turpinājušās vēl sestdien, brīžiem saspīlējums starp Makronu un Barnjē bijis liels, atklāja sarunām pietuvināts personas. Opozīcijas politiķi no kreisajiem spēkiem jau ir paziņojuši, ka rosinās neuzticības balsojumu valdībai.
Valdība izveidota pēc politiskās krīzes, ko izraisīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās nedz kreisie, nedz centristi, nedz labēji nespēja iegūt valdības veidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu. Pēc pazemojošās sakāves, ko Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās cieta Makrona pārstāvētie centristi, Elizejas pils saimnieks izsludināja Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanas. Vēlēšanās uzvarēja Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), zaļos un komunistus.
Taču NFP izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē. Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu. Tikmēr prezidenta Makrona pārstāvēto centristu apvienība "Ensemble" ("Kopā") ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) - 143 mandātus.
Makrons uzstāja, ka kreisie nespēs izveidot valdību, kura uzreiz netiktu gāzta ar neuzticības balsojumu parlamentā, tādēļ viņš uzticēja Barnjē izveidot valdību ar Makrona sabiedroto, Republikāņu partijas un centristu grupu atbalstu.
Francijas prezidents arī paļaujas, ka neitrālu pozīciju pret jauno valdību ievēros galēji labējie. Marinas Lepēnas protežē - Nacionālā apvienības līderis Žordāns Bardella - gan ir nosodījis jaunās valdības sastāvu.
Kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons jauno valdību nodēvēja par "parlamenta vēlēšanu zaudētāju" veidotu. Jaunajā valdībā labēji centriskās Demokrātiskās kustības pārstāvis Žans Noels Baro iecelts par ārlietu ministru, bet iekšlietu ministra amatā, kura atbildības jomā ir arī imigrācijas politika, iecelts konservatīvo pārstāvis Brino Retailo.
Aizsardzības ministra amatu saglabā Makrona sabiedrotais Sebastjēns Lekornī. Sarežģītais uzdevums nākamajā mēnesī parlamentā iesniegt budžeta plānu gulstas uz 33 gadus vecā Antuāna Armāna pleciem. Jaunais finanšu ministrs iepriekš vadīja parlamenta ekonomikas komisiju.
Vienīgais kreisi centriskais politiķis valdībā ir mazpazīstamais Didjē Migo. Bijušais sociālistu politiķis iecelts tieslietu ministra amatā. Pat pirms valdības sastāva paziņošanas sestdien Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās izgāja tūkstošiem protestētāju, kas uzstāja, ka valdība neatspoguļo parlamenta vēlēšanu rezultātus. Valdībā nav neviena vēlēšanās uzvarējušās NFP pārstāvja.
Pirmā Francijas jaunās valdības sēde paredzēta pirmdien. 1.oktobrī Barnjē teiks runu parlamentā par nozīmīgākajiem politikas plāniem. Pēc tam viņam būs jāiesniedz parlamentā budžeta plāns, kuram vajadzētu kontrolēt pieaugošo Francijas budžeta deficītu un valsts parādu.
Pirms Barnjē iecelšanas par premjerministru Eiropas Savienība sāka formālu procedūru prret Franciju par budžeta noteikumu neievērošanu. Prognozēts, ka šogad Francijas budžeta deficīts sasniegs 5,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un nākamgad pārsniegs 6%. Eiropas Savienības normas paredz, ka budžeta deficītam nevajadzētu pārsniegt 3%.
