Apdraudētas eksotiskas Ukrainas bagātības

1935. gadā dibinātais Griško Nacionālais botāniskais dārzs tiek uzskatīts par lielāko Ukrainā un vienu no lielākajiem Eiropā. Dārza teritorijā aug aptuveni 11 tūkstoši koku, ziedu un citu augu sugu no visas pasaules. Kijivas dārzs ir pazīstams arī ar unikālu tropu un subtropu augu kolekciju, kas aug tās oranžērijās, kuru kopējā platība ir vairāk nekā pieci tūkstoši kvadrātmetru. Dārza tropu orhideju kolekcijā ir vairāk nekā 350 sugu un sugu.

Dārza vecākā zinātniskā līdzstrādniece Žanna Jaroslavska pastāstīja, ka pēc pilna apjoma Krievijas iebrukuma Ukrainā elektrības atslēgumu laikā dārza darbinieki cenšas uzturēt vajadzīgo temperatūru oranžērijās ar krāšņu palīdzību.

"Tā ir diezgan neandertāliešu ierīce," viņa sacīja, parādot "The Guardian" žurnālistam Lūkam Hārdingam vienu no krāsnīm. "Ziemā to darām visu diennakti. Mūsu augiem ir vajadzīga pastāvīga temperatūra. Viņiem nepatīk ne aukstums, ne karstums." Pēc viņas teiktā, piemēram, bromēliju kolekcijai no Amerikas jāuztur temperatūra, kas nav zemāka par 10 °C, citādi tie ies bojā.

Krievija regulāri dod raķešu triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem, atstājot bez siltuma un gaismas veselas pilsētas un reģionus. Ukrainā ieviesti elektrības atslēgumu grafiki. "Ukrenergo" vadība jau augustā apgalvoja, ka ziemā nepieļaus katastrofu, taču brīdināja, ka viegla aukstā sezona nebūs.

Situācija ar atslēgumiem Kijivā un citos Ukrainas reģionos līdz ziemai tikai pasliktinās, apgalvo "The Guardian". Pilsētas varas iestādes, raksta laikraksts, nevar garantēt nepārtrauktu elektrības padevi uz gaidāmā aukstuma fona, bet elektroenerģijas cenas pieaugušas divkārt. Vienlaikus finansējums dārzam samazinājies, bet tā darbiniekiem apcirptas algas.

"Sliktākajā gadījumā mēs zaudēsim lielāko daļu mūsu kolekcijas," sacīja tropu un subtropu augu nodaļas vadītājs romāns Ivaņņikovs. Pēc viņa teiktā, līdz pirmajām salnām viņa komandai nepieciešami papildu ģeneratori. Pērn oranžērijā ar orhidejām uzstādīja trīs siltumsūkņus temperatūras uzturēšanai 20-22 °C līmenī, taču rezerves barošanas gadījumam, ja dārzam ilgstoši izslēgtos gaisma, nav.

Ik pa laikam botsādes teritorijā iekrīt notriekto raķešu un bezpilota lidaparātu atlūzas, eksplozīvā vilnī dārzā sagāzušies vairāki sarkangrāmatu augi. "Tieša trāpījuma mums nebija. Bet mēs cietām lielus zaudējumus," stāstīja Ivaņņikovs.

Sarunā ar "The Guardian" žurnālisti Jaroslavska norādīja, ka vēlētos vecās dārza ēkas nomainīt pret modernākām un siltumefektīvākām, taču, kamēr notiek karš un turpinās apšaudes, ar to nodarboties nav jēgas. Pagaidām iestādes darbinieki cenšas panākt, lai dārzs un tūkstošiem tropu un subtropu augu piedzīvotu gaidāmo ziemu. "Ja man būtu burvju nūjiņa, es gribētu, lai nebūtu Krievijas. Nav Krievijas, tātad nebūs problēmu. Mēs varētu dzīvot normāli," sacīja Jaroslavska.