Eksperti aicina cīņā ar "spāniešiem" nenomērdēt milzu kailgliemezi. Bet iedzīvotāju mērs ir pilns: "Noindēšu visus bez žēlastības!"
Latvijas malakologu biedrība aicina cīņā ar Spānijas kailgliemežiem nenomērdēt lielos kailgliemežus. Arī biologs Andrejs Svilāns norāda uz sugas atšķirībām, tomēr daudzu iedzīvotāju mērs ir pilns.
Ar milzu kailgliemezi Limax maximus L. var sastapties piemājas dārziņos vai mitros pagrabos. Biologs Svilāns norāda, ka šis dažus gadsimtus senais ieceļotājs Latvijā ir nostabilizējies uz palikšanu. Tomēr tas nav ne tuvu tik invazīvs kā Spānijas kailgliemezis.
"Vakar pēc lietus, ap astoņiem vakarā, nolikvidēju kādus 200-300 "spāņus" un sastapu tikai trīs milzu kailgliemežus. Milzu kailgliemeži var būt pat 20cm gari, bet mans lielākais sastaptais eksemplārs bija 16cm garš. Tie ir ļoti līdzīgi tumšajam kailgliemezim Limax cinereoniger, taču "vēderiņš" jeb pēda šim ir bez izteikti kontrastainajām garenajām joslām. Raibumi uz muguras katram savādāki, arī paši gliemeži var būt gan stipri gaiši gan ļoti tumši, turklāt var gadīties arī bez raibumiem."
"Tumšos var sajaukt ar tumšo kailgliemezi (pēda jāskatās !), bet gaišos - ar Spānijas kailgliemežu gaišajām formām," norāda Svilāns.
"Sociālajos tīklos parādījušies raksti, ka milzu kailgliemezis ir gandrīz vai derīgs, bet es atļaušos apšaubīt viņa "svētumu", jo savairojoties arī šis var dārzā nodarīt gana lielu skādi," pauž biologs. "Tomēr viņam patīk nogaršot arī nomītu vai nobrauktu citu gliemežu "šķiņķīti", līdz ar to mēz iekosties spāniešu olās. Tātad, iespējams, ka bez smukuma ir arī kāds labums."
"Milzu kailgliemezis nav aizsargājama suga, līdz ar to mīlēt vai ienīst - tā ir mūsu katra brīvāka izvēle atkarībā no situācijas. Man kaut kā pret šo sugu ir cieņa kopš studiju laikiem, kad kursabiedrs atveda vienu eksemplāru no Krustpils un man šis mājdzīvnieks dzīvoja uz palodzes puķukastē zem māla poda lauskas. Un pat ziemā tika palutināts ar svaiga gurķīša vai tomāta ripiņu," norāda biologs.
Tikmēr Latvijas malakologu biedrība aicina nenomelnot Limax ģints lielos kailgliemežus un pie saviem dārziņiem labāk nelietot indes. "Spānis ir invazīvs, nesens ienācējs. Limax ir vietējais gliemezis, kas parasti nesavairojas līdz kaitēķļa līmenim," norāda biedrība. Tomēr iedzīvotāju reakcija uz ieteikumiem ir pretrunīga.
"Kamēr ēdīs manu dārzu nost noindešu visus!"
Kristīne norāda, ka "šie raibie skaistuļi viņas Cēsu pilsētas 600m2 dārziņā ir patiesi daudz. Nu jau krietni vairāk nekā oranžie". "Bet man ir ļoti liela un garšīga kompostkaudze, tādēļ viņiem īpaši neinteresē, kas dārziņā aug," pauž Kristīne. Santa norāda, ka Valmierā viņas dārzā "šo plankumaino slīdeņu skaits nu jau pietuvojas spāņu skaitam". "Redzamie spāņi katru vakaru tiek iznīcināti, šie paliek."
Bet vairāki iedzīvotāji norādījuši, ka viņiem vienalga kādas sugas gliemeži ir viņu dārzā - iznīdēti tiks visi. "Kamēr ēdīs manu dārzu, nost noindešu visus bez žēlastības!" pauž Ivo. Bet Arvīds norāda, ka "ja kāds, kukainis, dzīvnieks, baktērija vai cita radība apēd manas zemenes tad viņa dzīve ir nolemta. Manus stādītos augus apēdis tikai cilvēki kam tos došu!" pauž Arvīds.
