Centrāleiropa gatavojas "tūkstošgades plūdiem", tuvojoties vētrai "Boriss"
Meteorologi visā Centrāleiropā ceļ trauksmi, jo tuvāko dienu laikā prognozētas vēl nepieredzētas lietusgāzes, raisot bažas par katastrofāliem plūdiem. Vācijas, Čehijas, Austrijas, Polijas un Slovākijas eksperti brīdina, ka aukstā ziemeļu gaisa saplūšana ar siltā, mitrā gaisa masām no Vidusjūras rada nestabilu laikapstākļu sistēmu, kā rezultātā dažos apgabalos iespējami līdz pat 500 litriem nokrišņu uz kvadrātmetru, ziņo iMeteo.sk.
Tributary dams across eastern Czech Republic have started releasing large volumes of water to bring reservoir levels down to create storage for what could become one of the worst flooding events in Central Europe’s modern history.pic.twitter.com/VOzn6OZK58
— Nahel Belgherze (@WxNB_) September 12, 2024
Čehijas un Polijas sinoptiķi norādījuši, ka dažās viņu valstu daļās tuvāko četru dienu laikā varētu nolīt līdz pat 400 litriem ūdens uz kvadrātmetru, savukārt Austrija un Slovākija gatavojās aptuveni 200 litriem, vēsta AFP. Ja prognozes piepildīsies, reģionā varētu nolīt vēl vairāk nekā 2013. gada plūdu laikā, kurus uzskatīja par tūkstošgades notikumu.
Čehijas ūdenskrātuvēs jau sākuši izlaist ūdeni, gatavojoties gaidāmajām lietusgāzēm, kuras sagaidāmas jau šonakt Alpos un pakāpeniski izplatīsies visā Centrāleiropā. Līdz piektdienai spēcīgas lietusgāzes, visticamāk, skars dienvidaustrumu Poliju, Slovākiju, Austriju un daļu Čehijas, appludinot tādus kalnu masīvus kā Beskidi (Čehija, Polija, Slovākija), Jesenīki (Čehija) un Mazie Karpati (Slovākija). Šo kalnu ziemeļu un ziemeļaustrumu nogāzēs nokrišņu līmenis līdz svētdienai varētu sasniegt aptuveni 300 līdz 400 mm.
Slovākijas vides ministrs Tomāšs Taraba paziņojis par plūdu novēršanas pasākumiem, kā arī armijas gatavību vajadzības gadījumā sniegt palīdzību.
Sagaidāms, ka līdz svētdienai nolīs līdz pat 200 mm nokrišņu, radot bažas par nopietniem plūdiem, īpaši 2013. gada plūdos sapostītajos reģionos. Toreiz caur Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu plūstošās Donavas upes līmenis kļuva rekordaugsts, turklāt ;ostījumi bija arī nodarot postījumus arī Vācijā un Austrijā.
Lai gan modeļos joprojām pastāv nenoteiktība, maz ir šaubu, ka Dienvidvācija, Austrija, Čehija, Polijas rietumi un Slovākijas ziemeļrietumi būs galvenie vētras un iespējamās plūdu skartie reģioni.
Slovākijas Hidrometeoroloģiskais institūts (SHMÚ) jau ir prognozējis radikālas laikapstākļu izmaiņas šīs nedēļas beigās, jo dienas laikā temperatūra, iespējams, pazemināsies līdz aptuveni 10°C.
Extreme rainfall is signalled for central and southern Europe to end the week, with 200-300 mm possible (double the September average)
— Met Office (@metoffice) September 12, 2024
Some rivers may experience 1 in 100 year events
As cold air digs in, over a metre of snow could also fall over parts of the Alps pic.twitter.com/1TUlvGiVoE
Polijā prognozē spēcīgas lietavas valsts dienvidos, trauksme sacelta pilsētās pie Oderas upes, piemēram, Vroclavā un Opolē. “Pastāv reāls vietējo plūdu risks no piektdienas līdz svētdienai,” paziņojis Polijas meteoroloģiskais dienests.
Čehijas vides ministrs Petrs Hladiks paziņojis, ka situācija valstī “varētu būt līdzīga tai, kādu piedzīvojām 1997. un 2002. gadā”. 1997. gada plūdi skāra austrumu reģionu Morāviju, kur arī šoreiz prognozē visspēcīgākās lietavas un vēja ātrumu līdz pat 100 km/h, — toreiz gāja bojā 50 cilvēki un stihija nodarīja miljardiem dolāru vērtus postījumus. Savukārt 2002. gadā plūdi skāra galvenokārt valsts rietumu daļu, paņemot 17 cilvēku dzīvības un izraisot vēl lielākus postījumus nekā 1997. gadā.
Austrijas TV kanāls ORF norādījis, ka lietavas varētu izraisīt Donavas līmeņa paaugstināšanos līdz piecu vai pat desmit gadu maksimumam. Austrijas kanclers Karls Nehammers trešdien paziņojis, ka armija ir gatava nedēļas nogalē nosūtīt līdz 1000 karavīru, ja tas būs nepieciešams.
