Gruzijas drošībnieki vēršas pret Ukrainas aizstāvjiem

Visā nopietnībā rit izmeklēšana pēc diviem pantiem – terorisma plānošana un sazvērestība ar mērķi vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu. Specdienests šo informāciju apstiprinājis "BBC", bet neko vairāk neatklāj, atsaucoties uz slepenību. Pagaidām Ukrainas aizstāvjus pratinot kā lieciniekus. 

Pēc TV kompānijas “Formula” ziņām, nedēļas laikā uz pratināšanām izsaukts līdz desmit Gruzijas pilsoņu, kas karojuši Ukrainā. Lielākā daļa atteikusies liecināt, paužot neuzticību Drošības dienestam un dodot priekšroku pratināšanai tiesā.
Tiesneša klātbūtnē jau liecinājis Laša Čigladze. “Man teica, ka pirms gada sākta izmeklēšana saistībā ar valsts apvērsumu un sakarā ar to ir kaut kādi jautājumi man,” viņš pastāstījis TV kompānijai “Mtavari”. 

Gan izsauktie, gan viņu advokāti par īsto iemeslu uzskata dalību Ukrainas aizstāvībā. Gruzijas Nacionālā leģiona komandieris Mamuka Mamulašvili to nosaucis par Kremļa pasūtījumu: “Gruzijas varasiestādes šajā gadījumā ir tikai izpildītāji. Kad Krievija sāka ierosināt krimināllietas pret mūsu cīnītājiem, tas mums bija mājiens, ka Gruzijas valdība arī potenciāli var sākt izmeklēšanu.” 

Krievijā Gruzijas Nacionālais leģions iekļauts “teroristisko organizāciju” sarakstā un pret vairāk nekā 70 karavīru ierosinātas krimināllietas. Gruzijas Drošības dienests pērn septembrī publiski vainoja Mamulašvili plānos sarīkot nekārtības, lai gāztu varu. Drošībnieki apgalvoja, ka bija iecerēts piesaistīt lielu grupu no Ukrainā karojušajiem gruzīniem. Pieminētie “sazvērnieki” to nosauca par “pilnīgu murgu” un “absurdu”.

Pēc Krievijas uzsāktā kara 2022. gadā simtiem gruzīnu brīvprātīgo pievienojās Ukrainas armijai. Viņu vidū ir daudzi 2008. gada Krievijas-Gruzijas kara dalībnieki. Kopš 2022. gada februāra par Ukrainu krituši vairāk nekā 60 gruzīnu.
Oficiālā Tbilisi mutiski ir paudusi atbalstu Ukrainai, bet vienlaikus vaino Kijivu, Gruzijas opozīciju un mistisku “globālo kara partiju” mēģinājumos atvērt Gruzijā otru fronti pret Krieviju.

Mamulašvili intervijā “The Insider” paudis, ka Gruzijas specdienests pēc krievu ap 300 viņa cīnītāju iekļāvis meklēto personu sarakstā. Lielākā daļa atrodas Ukrainā. Mamulašvili stāsta: “Krievijas un Gruzijas specdienesti tagad strādā kopā. Daudziem maniem vīriem, kas atgriezās Gruzijā, gruzīnu specdienestos ieteica atstāt valsti. Viņi sacīja: “Te ir lērums krievu, mēs nespēsim jūs vairs aizsargāt, mēs iesakām jums aizbraukt.” 

Tas nozīmē, ka arī Latvijas pilsoņiem, kas skaidri pauduši savu attieksmi pret Krievijas agresiju, it īpaši ar darbiem, jāuzmanās ar braucieniem uz Gruziju. Pastāv iespēja, ka Maskavai pakalpīgā Tbilisi vara viņus aiztur un izdod Krievijai, kas jau pirms vairākiem mēnešiem izveidojusi savu arestējamo “ienaidnieku sarakstu”.

Krievijas pārstāvji pauduši atbalstu Gruzijas valdībai, nesen Federācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Kļimovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava palīdzēt saglabāt valdošās partijas “Gruzijas sapnis” varu, ja Tbilisi izteiks šādu lūgumu.
Notiekošais arī vedina domāt, ka pašreizējā Gruzijas valdība ir samierinājusies ar Dienvidosetijas un Abhāzijas atšķelšanos, ko atbalsta Krievija.