Francija šokā: valsts iemīļotākais garīdznieks Abats Pjērs 17 gadus pēc nāves apsūdzēts seksuālā vardarbībā
Franciju satricinājis kārtējais skandāls katoļu baznīcā saistībā ar seksuāliem uzbrukumiem, taču šoreiz apsūdzēts viens no valstī iemīļotākajiem garīdzniekiem, tiesa, 17 gadus pēc savas nāves.
Katoļu garīdznieks, kurš plašāk pazīstams ar savu iesauku Abats Pjērs (īstajā vārdā Anrī Antuāns Gruē) un pasaules slavu ieguvis kā cilvēks, kurš rūpējās par bezpajumtniekiem aizstāvis, nomira 2007. gada 22. janvārī 94 gadu vecumā.
Tagad Franciju satriekušas apsūdzības, ka no 1970. līdz 2005. gadam viņš bija seksuāli uzbrucis vai terorizējis septiņas sievietes. Vēl šokējošāk ir tas, ka par to paziņoja viņa paša 1949. gadā dibinātā nabadzības apkarošanas kustība “Emmaus”, uzklausot šo sieviešu liecības un paziņojot, ka tic to patiesumam.
“Šīs atklāsmes ir satricinājušas mūsu organizācijas, kurās Abatam Pjēram ir milzīga loma,” teikts labdarības organizācijas paziņojumā tās tīmekļa vietnē. “Mēs visi zinām viņa stāstu un viņa vēstījumu. Šī rīcība pilnībā maina mūsu skatījumu uz šo cilvēku, kurš galvenokārt bija pazīstams ar savu cīņu pret nabadzību, trūkumu un izslēgšanu.”
Skandāls nozīmē milzīgu triecienu Abata Pjēra reputācijai, kurš savas dzīves laikā aptaujās vairākkārt tika atzīts par populārāko cilvēku Francijā. Viņa dibinātajai kustībai bija liela ietekme visā pasaulē. Kad viņš nomira, toreizējais prezidents Žaks Širaks paziņoja, ka Francija ir zaudējusi “milzīgu personību, sirdsapziņu, labestības iemiesojumu”.
“Emmaus” paziņoja, ka sāka izmeklēšanu pirms gada, kad saņēma “tiešas liecības no sievietes, kura bija kļuvusi par Abata Pjēra seksuālā uzbrukuma upuri”. Pēc tam izmeklēšana tika uzdota ārējai organizācijai, kura atklāja vēl sešus Abata Pjēra upurus, no kurām viena bija cietusi, būdama nepilngadīga. “Emmaus” norādīja, ka, iespējams, Abata Pjēra upuru skaits ir lielāks.
Organizācija cildināja sieviešu “drosmi”, kuras ļāva notikušajam nākt atklātībā. “Mēs ticam viņām, mēs zinām, ka šī neciešamā rīcība ir viņas ietekmējusi, un mēs viņas atbalstām.”
Šokējošais atklājums nokļuvis Francijas preses pirmajās lappusēs, komentētājiem paužot pārsteigumu, kā tik cienījams cilvēks Francijas vēsturē spējis nokrist no pjedestāla, kā izteicās “Le Parisien”. Savukārt kreisā “Libération” skandālā redz to, kā sairst katoļu baznīcas “ilgstošais klusēšanas zvērests” par savu pārstāvju seksuālajiem noziegumiem, piebilstot, ka pirms “MeToo” kustības sieviešu apsūdzības tā arī būtu palikušas nesadzirdētas.
“Emmaus” paziņoja, ka ir izveidojusi sistēmu, kurā cilvēki var konfidenciāli liecināt par gadījumiem, kad paši piedzīvojuši vai bijuši par lieciniekiem Abata Pjēra “nepieņemamai uzvedībai”.
Jāpiebilst, ka savu iesauku “Abats Pjērs” Gruē, kurš pats nekad nav bijis abats, ieguva Otrā pasaules kara laikā, piedaloties franču Pretošanās kustībā nacistiskajai Vācijai, kā arī palīdzēja ebreju bēgļiem. Pēc kara viņš pievērsās politikai, bet no 1951. gada nodevās kalpošanai ļaudīm. Kad 1954. gadā Francijā valdīja stindzinošs sals, prasot daudzus upurus, viņš 1. februārī “Radio Luxembourg” vērsās ar aicinājumu palīdzēt bezpajumtniekiem, uz ko atsaucās milzīgs skaits cilvēku, tostarp leģendārais komiķis Čārlijs Čaplins, kurš ziedoja 2 miljonus dolāru. Ar ziedoto naudu tika atvērti bezpajumtniekiem paredzētie centri vairākās Francijas pilsētās, bet vēlāk īstenota valsts programma mājokļu celtniecībā.
Abats Pjērs 17 gadu laikā bija Francijas populārāko cilvēku saraksta galvgalī, līdz lūdza sevi vairs tur neiekļaut. 2005. gadā telekanāla “France 2” aptaujā viņu atzina par trešo visu laiku diženāko francūzi pēc Šarla de Golla un pasaulslavenā bakteriologa Luija Pastēra. Abatu Pjēru pēdējā gaitā Parīzes Dievmātes katedrālē pavadīja 25 000 cilvēku, tostarp prezidents Žaks Širaks, eksprezidents Valerī Žiskārs d’Estēns, daudzi ministri un augsta ranga viesi.
