Zinātnieki cer uz Marsa ieaudzēt sūnas
foto: Ķīnas Zinātņu akadēmija
Sūna “Syntrichia caninervis” Gurbantungutas tuksnesī Ķīnā.
Pasaulē

Zinātnieki cer uz Marsa ieaudzēt sūnas

Ārzemju nodaļa

Kas Jauns Avīze

Zinātnieki atklājuši augu, kas varētu izdzīvot uz Marsa – sūnu, kas spēj izturēt Sarkanajai planētai līdzīgus apstākļus, tostarp sausumu, augstu radiācijas līmeni un ārkārtēju aukstumu.

Zinātnieki cer uz Marsa ieaudzēt sūnas...

“Syntrichia caninervis” ir atrasta gan Mohaves tuksnesī ASV, gan Antarktīdā. Ķīnas zinātnieku komanda uzsver, ka viņi ir pirmie, kas pētījuši augu izdzīvošanas iespējas tieši Marsa vidē, nevis siltumnīcās.

Atdzīvojas pēc -196 grādiem

“Unikālās atziņas, kas iegūtas mūsu pētījumā, liek pamatus ārējā kosmosa kolonizācijai, izmantojot dabiski atlasītus augus, kas pielāgoti ekstremāliem apstākļiem,” norāda pētnieki.

Žurnālā “The Innovation” pētnieki apraksta, kā tuksneša sūnas ne tikai izdzīvoja, bet arī ātri atguvās no gandrīz pilnīgas dehidratācijas jeb atūdeņošanās. Tās arī spēja atjaunoties normālos augšanas apstākļos pēc piecu gadu pavadīšanas -80 grādos un līdz 30 dienām -196 grādos, kā arī pēc gamma staru iedarbības ar aptuveni 500 greju (Gy) devas. Cilvēkam apmēram 4 Gy  iedarbība var beigties ar nāvi dažu stundu, dienu vai nedēļu laikā.

Zinātnieki atdarināja apstākļus, kur bija līdzīgs spiediens, temperatūra, atmosfēra un ultravioletais starojums kā uz Marsa. Sūnas izdzīvoja šajā vidē un spēja atjaunoties normālos augšanas apstākļos pat pēc septiņu dienu iedarbības. Pagaidām gan nav zināms, vai sūnas spētu arī vairoties Marsa vidē.

Salātiem nederēs

Profesors Stjuarts Makdaniels, Floridas universitātes sūnu eksperts, kurš pats nepiedalījās pētījumā, atzīst, ka šai idejai ir potenciāls. “Zemes augu kultivēšana ir svarīga jebkuras ilgtermiņa kosmosa misijas sastāvdaļa, jo augi efektīvi pārvērš oglekļa dioksīdu un ūdeni skābeklī un ogļhidrātos – būtībā gaisā un pārtikā, kas cilvēkiem nepieciešama, lai izdzīvotu. Tuksneša sūnas nav ēdamas, bet tās varētu sniegt citas svarīgas iespējas kosmosā,” Makdaniels teic britu izdevumam “Guardian”.

Doktore Agata Zupanska no SETI institūta atgādina, ka sūnas “nav garšīgas” un salātiem nederēs, taču varētu palīdzēt bagātināt un pārveidot Marsa akmeņaino virsmu, lai ļautu augt citiem augiem.

Zupanska tomēr neslēpj skepsi: “Apgalvojums, ka sūnas vai jebkura cita pionieru suga ir gatava terraformēt (pārveidot Zemei līdzīgā vidē – Red.) Marsu vai jebkuru citu ārējo planētu, ir pārspīlējums.”

Kritisks vērtējums

Arī doktors Vīgers Vamelinks no Vageningenas universitātes (Nīderlande) norāda, ka temperatūra uz Marsa reti kad pārsniedz ūdens sasalšanas punktu, padarot augu augšanu neiespējamu, un pētījumā nav izmantota Marsam līdzīga augsne.

“Sūnas tika izmēģinātas Marsa apstākļos ne ilgāk kā vairākas dienas un pēc tam atguvās Zemes apstākļos uz smiltīm,” saka Vamelinks. “Tas, protams, nemaz neliecina, ka tās var augt Marsa apstākļos.”

Tikmēr ASV profesors Edvards Guinans no Villanovas universitātes ir optimistiskāk noskaņots: “Mums vēl tāls ceļš ir ejams. Bet šī tuksneša sūna dod cerību nākotnē padarīt nelielas Marsa daļas apdzīvojamas cilvēcei.”