Japānā noteiktu cilvēku grupu līdz 1996. gadam pakļāva piespiedu sterilizācijai; tagad valdībai jāizmaksā upuriem kompensācijas

Tiesa arī uzlika par pienākumu Japānas valdībai izmaksāt kompensāciju 11 upuriem - prasītājiem piecās lietās, kas tika izskatītas apelācijas kārtībā, vēsta BBC. Trešdien pieņemtais lēmums pielika punktu gadu desmitiem ilgušajai cīņai par taisnību. Sterilizācijas likuma upuri pieprasīja kompensāciju un atvainošanos.

Pēc gadiem ilgām tiesvedībām 2019. gadā tika pieņemts likums, kas izdzīvojušajiem upuriem deva tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Taču daži cīņu turpināja, panākot augstāku kompensāciju. Četros gadījumos Japānas valdība pārsūdzējusi zemākās instances tiesu lēmumus par kompensāciju izmaksu.

Piektajā gadījumā divas sievietes pārsūdzēja atteikumu apmierināt viņu prasības — zemākas instances tiesa uzskatīja, ka viņu lietās beidzies noilgums.

Saskaņā ar 1948. gadā pieņemto likumu aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, no kuriem daudziem bija iedzimtas novirzes, tika pakļauti sterilizācijas operācijām. Tādējādi varas iestādes centās novērst to bērnu piedzimšanu, kurus tās uzskatīja par "nepilnvērtīgiem".

Likums tika atcelts tikai 1996. gadā.

Japānas valdība atzinusi, ka 16,5 tūkstoši sterilizācijas operāciju veiktas bez to piekrišanas, kuri tika pakļauti šai procedūrai.
Lai gan varas iestādes apgalvo, ka vēl 8,5 tūkstoši cilvēku piekrituši sterilizācijai, viņu advokāti paziņojuši, ka viņus "faktiski piespieduši" veikt operāciju, jo tolaik viņi bijuši pakļauti spēcīgam psiholoģiskam spiedienam.

Saskaņā ar parlamenta ziņojumu, kas tika publiskots pagājušā gada jūnijā, dažiem upuriem bija tikai deviņi gadi.

"Es nekad nevarēšu kļūt par māti"

Trešdien Augstākā tiesa arī nolēma, ka prasījumiem par kompensāciju piespiedu sterilizācijas lietās nevar piemērot noilguma termiņu, kas bija 20 gadi.

Advokāti apgalvoja, ka šī termiņa dēļ daži upuri, īpaši tie, kurus sterilizēja bez viņu ziņas, par veikto operāciju uzzinājuši pārāk vēlu, lai iesniegtu prasības pieteikumu likumā noteiktajā termiņā.

Vislielāko izplatību piespiedu sterilizācija ieguva 1960. un 1970. gados, pēckara dzimstības buma laikā. Daudziem vardarbīgi sterilizētajiem bija fiziskas un garīgas veselības problēmas vai hroniskas slimības, piemēram, spitālība. Saskaņā ar 1953. gada valdības paziņojumu, veicot šādas operācijas, tika pieļauta fiziska savaldīšana vai anestēzija.

"Es uzskatu, ka tagad valdībai ir apņēmīgi jāmaina sava politika un jāvirzās uz priekšu pilnā ātrumā uz pilnvērtīgu problēmas risinājumu," sacīja divu prasītāju intereses pārstāvošais Jutaka Jošijama advokāts.

Pēc viņa teiktā, Japāna līdz šim "aizvērusi acis" uz "šausminošo kaitējumu", kas nodarīts upuriem un viņu ģimenēm. Vairāki upuri, kas iesūdzēja valdību, ir miruši, tā arī nesaņemot pienācīgu atlīdzību, viņš norādīja.

Saskaņā ar likumu, kas pieņemts 2019. gadā vienā no tiesas prāvām, izdzīvojušie upuri var saņemt 3,2 miljonus jenu (aptuveni 19,8 tūkstošus dolāru). Tiek ziņots, ka aptuveni 1,3 tūkstoši cilvēku ir pieteikušies saņemt šo kompensāciju, un 11 tūkstoši jau to ir saņēmuši.

Tomēr daļai cietušo nauda nespēs kompensēt atņemto iespēju kļūt par māti.

"Kad par to uzzināju, sapratu, ka nekad nevarēšu kļūt par māti... Tas salauza man sirdi," intervijā BBC 2021. gadā sacīja Jumi Sudzuki. Viņa piedzima ar cerebrālo trieku un tika vardarbīgi sterilizēta, kad viņai bija tikai 12 gadu.

68 gadus vecā Jumi ir viena no 11 prasītājām, kuru lietas izskatīja Augstākā tiesa. "Ar diskrimināciju esmu saskārusies jau kopš bērnības, bet tas ir pavisam kas cits," viņa saka. "Es gribu, lai cilvēki zina, kas ar mums notika. Lai tas nekad neatkārtotos. Gribu, lai pret invalīdiem izturas cienīgi. Mēs neesam lietas. Mēs esam cilvēki."