Divas valstis atsaukušas savu atbalstu Ukrainas miera deklarācijai
Ukrainas miera samita laikā 80 valstu līderi parakstīja deklarāciju, kurā ietverti vairāki priekšnoteikumi miera panākšanai Ukrainā. Tomēr oficiālajā dokumentā parādījušies 78 valstu līderu paraksti.
Jau ziņots, ka Ukrainas miera deklarāciju sākotnēji parakstīja 80 valstu pārstāvji, tai skaitā Turcija, kas nereti darbojas kā starpnieks starp Krieviju un Ukrainu. Tomēr deklarāciju atteicās paraksītīt sekojošas valstis: Apvienotie Arābu Emirāti, Armēnija, Bahreina, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Indija, Indonēzija, Lībija, Kolumbija, Meksika, Saūda Arābija, Taizeme un Vatikāns.
Tomēr gala dokumentā, kas publicēta Šveicas Ārlietu ministrijas mājaslapā parādījušies 78 valstu paraksti un no atbalstītāju saraksta pazudusi Jordānija un Irāka. Minētās valstis nav sniegušas oficiālu skaidrojumu, kādēļ savu viedokli mainījušas. Deklarāciju galvenokārt nav parakstījušas tā saucamās "BRICS" valstis, jeb valstis, kurām ir ciešas tirdzniecības saiknes ar Krieviju un citiem "BRICS" valstu biedriem.
Vairākas valstis, kas deklarāciju atteicās parakstīt savu lēmumu pamato ar to, ka samitā netika uzaicināta Krievija. "Jebkurām sarunām par miera panākšanu Ukrainā nepieciešama Krievijas līdzdalība," samitā norādīja Saūda Arābijas ārlietu ministrs, princis Faisals bin Farhans Al Sauds.
Samitā nepiedalījās Krievija, kura uz to netika uzaicināta un Ķīna, kas uzaicinājumu saņēma, tomēr nolēma savus sūtņus uz samitu nesūtīt. Jautāts par Pekinas nostāju karā, Zelenskis vēstīja, ka Ķīna ir ļoti svarīga valsts ar spēcīgu ekonomiku, un tai ir politiska un ekonomiska ietekme uz Krieviju. Viņš vēstīja, ka "Ķīna varētu palīdzēt panākt Ukrainā mieru, bet tai jāatzīst Ukrainas valsts teritoriālā nedalāmība".
Jāpiebilst, ka dienu pirms Ukrainas miera samita, 14. jūnijā, Putins nāca klajā ar savām neiespējamajām "miera plāna" idejām, norādot, ka Krievija būs gatava pārtraukt karu, ja Ukrainai pilnībā izvestu savu karaspēku no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām - Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas, kā arī ja Rietumu valstis pilnībā atceltu visas Krievijai piemērotās sankcijas un Ukrainai atteiktos no jebkādiem drošības garantiem vai aliansēm ar citām valstīm, tai skaitā atteiktos no plāna iestāties NATO".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Putina piedāvātais "miera plāns", kas ietver 4 Ukrainas apgabalu okupāciju bijusi provokācija. "Viņš šajā gadījumā absolūti provocēja valstis, paziņojot, ka viņš negrasās beigt karu, bet turpinās sagrābt teritoriju. Ja Krievija pametīs Ukrainas leģimitīvo teritoriju, varam sākt miera sarunas kaut rīt," vēstīja Zelenskis.
Krievijas propagandisti cenšas mazināt Ukrainas samita nozīmi
Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs (CPD) vēsta, ka pēc samita Krievijas Federācija izplata ziņas, ka "samits ir bijis tikai formalitāte, jo agresorvalsts pārstāvji tajā nav piedalījušies". Turklāt Krievijas propaganda mēģina pārliecināt klātesošos, ka dalībnieki apsprieda Putina plānu, ka Ukrainas priekšlikumus neviens neuztver nopietni un Kijiva un tās sabiedrotie ir izrādījuši vēlmi saasināt karu.
Ukrainas miera samits 2024
Vairāk nekā 2 gadus pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā, līderi un augsta līmeņa amatpersonas no 93 valstīm tikās divu dienu ...
"Krievija ar savām manipulācijām cenšas devalvēt Miera samita nozīmi, jo pasaules sabiedrības apvienošanās, cenšoties panākt mieru Ukrainā un atjaunot līdzsvaru globālajā drošībā, ir pretrunā ar Krievijas Federācijas plāniem turpināt karu," ziņo CPD.
CPD atzīmē, ka miera samitam ir bijusi liela nozīme, un tas ir pirmais solis ceļā uz mieru, pamatojoties uz ANO Statūtiem un starptautisko tiesību pamatprincipiem.
"Šis pasākums pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus, kas liecina par plašu interesi par Ukrainas miera iniciatīvu. Un samits apliecina būtisku patiesību - kolektīvi centieni var apturēt karu un izveidot mieru uz taisnīgiem nosacījumiem," informē Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs.
Konteksts
15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā risinājās Ukrainas miera samits, kurā piedalījās 93 valstis. Sarunas tika organizētas, balstoties uz kopīgām pozīcijām starp Zelenska 2022. gadā piedāvāto desmit punktu miera plānu un ANO rezolūcijām par karu.
Samita laikā valstu līderi parakstīja deklarāciju, kurā ir ietverti vairāki punkti, jeb priekšnoteikumi miera panākšanai Ukrainā. Deklarācijā norādīts, ka Ukraina ir suverēna un teritoriāli nedalāma valsts, kā arī minēts, ka Ukrainai likumiski pienākas tiesības un suverēna kontrole pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru šobrīd okupējis Krievijas karaspēks. Tāpat deklarācijā minēts, ka Krievijai un Ukrainai jāveic pilnīga karagūstekņu apmaiņa, kā arī Krievijai jāatgriež Ukrainai no valsts nolaupītie un nelegāli deportētie ukraiņu bērni.
