foto: SWNS/Scanpix
Zinātnieki brīdina: ekspedīciju uz Marsu var neizturēt nieres
Pagaidām nav skaidrs, kad cilvēks spers kāju uz Marsa. Īlons Masks 2017. gadā solīja to paveikt šogad. Attēlā – NASA visurgājēja “Perseverance” uzņemts foto no Marsa.
Pasaulē
2024. gada 15. jūnijs, 16:47

Zinātnieki brīdina: ekspedīciju uz Marsu var neizturēt nieres

Jauns.lv

Iecerētajai ekspedīcijai uz Marsu parādījušies nopietni šķēršļi – zinātnieki brīdina, ka tik ilgs ceļojums kosmosā ļoti negatīvi ietekmē nieres.

Izpētot paraugus cilvēkiem un pelēm no vairāk nekā 40 kosmosa misijām, secināts, ka nieres samazinās, tostarp jau pēc mazāk nekā mēneša. Šis atklājuma varētu apdraudēt “SpaceX” un NASA plānus nākamajās desmitgadēs nosūtīt astronautus uz Marsu.

Zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas norāda, ka mikrogravitācija un kosmiskā radiācija ilgā laikā rada nopietnus veselības traucējumus. Plānojot Marsa ekspedīciju, jāatrod risinājums, tāds varētu būt, piemēram, dialīzes iekārta kosmosa kuģī.

Mikrogravitācijas apstākļos cilvēka organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, tostarp šķidruma pārdalīšanos ķermenī. Uz Zemes smaguma spēks palīdz uzturēt šķidrumu līdzsvaru ķermenī, bet kosmosā šķidrums pārvietojas uz augšu, radot papildu slodzi nierēm.

Kosmosa ceļojumu laikā samazinās kaulu masa, jo mikrogravitācijā kauli zaudē minerālvielas, it īpaši kalciju. Paaugstinātais kalcija līmenis asinīs var izraisīt nierakmeņu veidošanos, šis risks palielinās arī dehidratācijas dēļ, kas var rasties kosmosa ceļojuma laikā.

Turklāt ceļojuma laikā astronauti tiks pakļauti ievērojamam kosmiskajam starojumam, kas var bojāt nieru šūnas un palielināt vēža risku. Vēl viens risks ir speciālā astronaut pārtika, kas bieži satur augstu sāls līmeni, lai palielinātu derīguma termiņu. Arī pārmērīga sāls uzņemšana var kaitēt nierēm.
Patlaban zinātnieki meklē risinājumus, tostarp izstrādājot īpašu uztura programmu, kas palīdzētu uzturēt minerālvielu līdzsvaru un mazinātu nierakmeņu veidošanās risku.

No līdzšinējām salīdzinoši īsajām kosmosa misijām jau ir zināms, ka astronautiem pastiprināti veidojas nierakmeņi, norāda doktors Keits Sīvs. Viņš arī brīdina, ka nierēm radiācijas radīti bojājumi neuzrādās uzreiz – kad tie kļūst acīmredzami, var būt par vēlu.

Pētījuma vadošais autors Stīvens Velšs teic: “Jūs nevarat aizsargāt tās no kosmiskās radiācijas ar ekranēšanu, bet jo vairāk mēs uzzinām par nieru bioloģiju, jo lielāka ir iespēja izstrādāt tehnoloģiskus vai farmaceitiskus risinājumus, lai atvieglotu tālos ceļojumus kosmosā.”

Ceļojums uz Marsu vienā virzienā varētu ilgt vismaz pusgadu, bet kopā ar uzturēšanos uz Sarkanās planētas un atpakaļceļu, no pusotra līdz pat trim gadiem.

Patlaban cilvēka rekords ilgākajam kosmosā pavadītajam laikam bez pārtraukuma pieder krievu kosmonautam Valērijam Poļakovam. Viņš pavadīja 437 dienas un 18 stundas kosmosa stacijā “Mir” no 1994. gada 8. janvāra līdz 1995. gada 22. martam.