Kazahstānas stepē pēc gadsimtiem atgriežas Prževaļska zirgi
Pirmo reizi, vismaz 200 gadu laikā, Kazahstānas stepē atgriezušies Prževaļska zirgi.
Septiņi Prževaļska zirgi pavadījuši 18 stundas gaisa transportā no Eiropas uz Vidusāzijas valsti, lai atgrieztos savā pirmdzimtajā vidē. Īpašo operāciju veica Prāgas zooloģiskais dārzs.
2005. gadā pasaules zoodārzos bija apmēram 1500 Prževaļska zirgu, bet savvaļā jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem vairs nedzīvoja neviens īpatnis.
Kā stāsta dzīvnieku aprūpētāji, zirgiem līdz šim klājas labi, viņi klīst pa savas jaunās vides līdzenumiem un viņu atgriešanās savā senču dzimtenē tiek uzskatīta par paaudžu dabas aizsardzības darba uzvaru.
"Ķēve, vārdā Tesa, bija pirmā, kas no transportēšanas kastes izskrēja dabā, tad Vespe, kam sekoja Umbra, bet četrinieku noslēdza Serijs," stāsta zoodārza direktors Miroslavs Bobeks.
Nosaukumu "Prževaļska zirgs" savvaļas zirgs ieguva 19. gadsimtā, kad to no jauna atklāja poļu izcelsmes cariskās Krievijas ceļotājs, ģenerālis Nikolajs Prževaļskis. Viņš bija dabas pētnieks, un, balstoties uz senajiem aprakstiem un leģendām, devās ekspedīcijā uz Mongoliju, lai atrastu zirgu, kuru neviens nebija redzējis. Ģenerālis zirgu atrada 1881. gadā, atklājot divus nelielus barus Tahīnšara kalnos Gobi tuksneša malā.
1900. gadā Karls Hagenbeks sagūstīja 15 zirgus, kurus izvietoja Eiropas zoodārzos. No šiem sagūstītajiem dzīvniekiem ir veidojusies šodienas Prževaļska zirgu populācija. Daži no šiem zirgiem nokļuva zooloģiskajos dārzos Minhenē un Prāgā – tieši viņu pēcnācēji tagad ir atkārtoti atgriezti Kazahstānā.
Kultūras artefakti liecina, ka iedzīvotāji šajā reģionā jāja un izmantoja zirgus pārtikai Kazahstānas ziemeļos vismaz 2000 gadus pirms pirmajiem pieradinātiem zirgiem Eiropā, taču brīdī, kad Nikolajs Prževaļskis tos atklāja, savvaļas populācijas Āzijā jau bija izmirusi.
"Septiņi zirgi, kurus mēs šeit nogādājām ar divām Čehijas armijas lidmašīnām, ir pirmie šīs sugas īpatņi Kazahstānas centrālajā daļā simtiem gadu," sacīja Bobeks.
Prževaļska zirgi ir neliela auguma, īsākām kājām nekā mājas zirgi. Tie ir kompakti un spēcīgi būvēti, ar lielu galvu. Prževaļska zirgiem ir raksturīgs savvaļas dzīvnieku it kā pludinātais krāsojums — zirgi ir dzeltenīgi vai sārti brūni, uz muguras, kakla un galvas krāsa ir tumšāka, bet pavēderē un kāju iekšpusēs tā ir gaišāka. Purns ir bāli dzeltens, gaišs. Prževaļska zirgiem kažoks vasarā ir īss un gluds, bet ziemā — garš, biezs un silts.
