Putins piedāvās Lukašenko izmēģināt kopīgu kodoltriecienu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavojas ierosināt Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko rīkot kopīgas mācības taktiskā kodoltrieciena izmēģināšanai. To viņš paziņoja pēc ierašanās Minskā 23. maija vakarā.
"Parunāsim par [kodolmācību] otro fāzi. Tas saistīts ar tiešu mūsu baltkrievu draugu, kolēģu iesaisti militārajā jomā šajos pasākumos," sacīja Putins. Vienlaikus viņš piebilda, ka Lukašenko "lielu uzmanību pievērš drošības jautājumiem", vēsta "The Moscow Times".
2023. gadā Krievija nogādāja Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. Tie izvietoti Asipoviči pilsētā, kas atrodas aptuveni 200 km no Ukrainas robežas, rakstīja "The New York Times". Baltkrievu militārpersonas var palaist kodolgalviņas ar raķešu "Iskander" palīdzību, kuras Maskava piegādāja Minskai 2022. gadā. Taktiskajām kaujas galviņām ir darbības tālums līdz 300 kilometriem. potenciāli šāda raķete spēj sasniegt mērķi Baltijas valstīs, Polijā un Ukrainā.
Pēc kodolieroču iegūšanas Baltkrievija ir ieviesusi militārajā doktrīnā iespēju tos pielietot, reaģējot uz ārējiem draudiem. Vienlaikus Putins apgalvoja, ka Krievijas taktiskie ieroči kaimiņvalstī pilnībā būs Maskavas kontrolē. Tostarp Maskava lems par tā piemērošanu.
Maija sākumā Krievijas ģenerālštābs Putina uzdevumā sāka gatavošanos Dienvidu kara apgabala raķešu savienojumu un Krievijas Jūras kara flotes spēku mācību rīkošanai, tostarp pielietojot nestratēģiskos kodolieročus. Mācības sākās 21. maijā.
Kremlī uzsvēra, ka iemesls taktiskā kodoltrieciena atstrādei bija Rietumu paziņojumi par iespējamo karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Tas ir "pavisam jauns spriedzes eskalācijas vijums", kas prasa "īpašu uzmanību un īpašus pasākumus", sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Turklāt, kā norādījuši ASV kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, kodolieroču pielietošana Maskavai un Minskai paliek maz ticama.
