Gruzijā aktīvisti izlaužas cauri barjerām - policija atkal iesaistās agresijā pret demonstrantiem
Vien neilgu laiku pēc tam, kad Gruzijas parlaments šodien pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, Tbilisi sapulcējušies aktīvisti mēģināja izlauzties cauri barjerām, kuras izvietotas ap parlamentu.
Gruzijas likumdevējā šodien ar 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemts skandalozais "ārvalstu aģentu" likums trešajā un galīgajā lasījumā. To, kā zināms, tautā dēvē par "Krievijas likumu", jo režīmam nevēlamu elementu apspiešanai teju identisku regulējumu jau senāk ieviesa Kremlis.
Reaģējot uz notikušo, ārpus parlamenta sapulcējušies demonstranti pēc īsām, skarbām uzrunām sāka lauzt metāla barjeras, kas nožogo parlamentu.
Kādā brīdī daļai aktīvistu izdevās nožogojumā izlauzt caurumu un drīz pēc tam viņiem pretī stājās liels skaits likumsargu, ātri aizturot laušanā iesaistītos:
Security forces began to harshly detain protesters in #Tbilisi
— Aurora Borealis 🤫 (@aborealis940) May 14, 2024
Georgia, fight for your future! 🇺🇦🇬🇪 pic.twitter.com/5NM8oDaLW5
Atmosfēra Tbilisi šobrīd kļūst ar vien saspringtāka un vērojama arī piesaistīto likumsargu mobilizēšanās, lai stātos pretī ievērojamajam pūlim, kas cīnās par tiesībām uz vārda brīvību un tuvošanos Eiropai.
Eiropas Savienība (ES) otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.
Police advancing, dispersal warning.
— Marika Mikiashvili 🇬🇪🇺🇦🇪🇺 (@Mikiashvili_M) May 14, 2024
SANCTION THEM NOW!!!#NoToRussianLaw #GeorgiaProtests pic.twitter.com/tc7IDAzGlW
"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.
Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.
Lai tur vai kā, joprojām tiek prognozēts, ka Gruzijas prezidents izmantos "veto" tiesības attiecībā pret šo parlamentā pieņemto likumu.
