Igaunijā gredzenots vakarlēpis apēsts Āfrikā

Vides aģentūras savvaļas departamenta speciāliste Trīna Edovalda Igaunijas sabiedriskajā radio pastāstījusi, ka informāciju saņēmis Matsalu gredzenošanas centrs Igaunijas rietumos, Pērnavas apriņķī.

“Mēs saņemam informāciju par putniem no ārzemēm, bet parasti tā ietver dzīvu putnu fotogrāfijas vai mirušu putnu atradumus,” teic Edovalda. Šajā gadījumā sakritības dēļ kāds Beļģijas Dabaszinātņu institūta darbinieks bijis ekspedīcijā Kongo, uzzinājis par notikušo un atsūtījis gredzena foto.
Latvijā ligzdo apmēram 3000 līdz 5000 vakarlēpju pāri, šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās Grāmatas sarakstā. Tie ir gājputni, ziemot dodas uz Rietumāfriku (Gambiju, Senegālu, citām šā reģiona valstīm) vai Āfrikas austrumdaļu, sākot no Kongo, Kenijas, Tanzānijas līdz pat kontinenta dienvidiem.
Igaunijas pētnieku rīcībā līdz šim nav bijis skaidru ziņu, ka gredzenotais putns beidzis dzīvi katlā. Putni šajā ziņā gan ir apdraudēti ne tikai Āfrikā. Maltā un Kiprā cīruļu, strazdu un daudzu citu putnu ēšanu uzskata par nacionālu tradīciju, kaut arī atļauts medīt tikai noteiktas medījamās sugas. Kiprā izmanto lamatas – līmes kociņus, Maltā šauj visu pēc kārtas, bieži vien tikai izklaidei.

Putnus visā pasaulē gredzeno jau vairāk nekā 120 gadus, tostarp 110 gadus Igaunijā. Jo ilgāk tiek praktizēta gredzenošana, jo vairāk informācijas apkopots par putnu vecumu un migrāciju.

“Vienai igauņu sudrabkaijai gredzens tika mainīts trīs reizes, jo tā nodzīvoja 30 gadus. No gredzena mēs varam iegūt informāciju par to, kur putns gredzenots,” teic Edovalda.
Katru gadu Igaunijā apgredzeno 60 000 putnu, un atkārtotas atklāšanas rādītājs ir aptuveni 5%, 1000 līdz 1500 putnu gadā. “Mūsu speciālisti strādā no saullēkta līdz saulrietam, vienā dienā apgredzenojot tūkstošiem putnu,” stāsta Edovalda. “Dažādas putnu sugas saņem dažāda lieluma gredzenus. Gredzens jāuzliek tā, lai būtu ērts putnam.”

Ornitologi gan Igaunijā, gan Latvijā, gan visur citur aicina sūtīt informāciju, ja redzēts putns ar gredzenu (uz tā ir valsts nosaukums). Beigtu lidoni nevajag aiztikt, bet tikai nofotografēt gredzenu ar informāciju, labi, ja tas izdodas ar dzīvu putnu. “Norādiet savu vārdu un datus, putna sugu, ja tā nosakāma, un apstākļus, kā un kur putns atrasts, vai tas ir dzīvs vai miris,” piebilst Edovalda. “Balstoties uz savāktajiem datiem, var teikt, ka ir putni, kas vairs nepamet Igauniju vai atgriežas ļoti vēlu pavasarī.”

Rīgas Dabas pētnieku biedrība putnus gredzenot sāka 1909. gadā, no šiem laikiem saglabājušās ziņas par Latvijas baltā stārķa atradumu Dienvidāfrikā un diviem mājas strazdiem Ziemeļvācijā un Anglijā. Sistemātiska gredzenošana sākās 1925. gadā, kad Nikolajs fon Tranzē Latvijas Universitātes Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli.

Mūsdienās Latvijā galvenais putnu gredzenošanas centrs ir Papē Rucavā, Dienvidkurzemē pie jūras. Ziņot par atradumiem var vietnē dabasdati.lv.