Eiropas Savienība atliek jauno sankciju pret Krieviju ieviešanu
Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies atlikt jaunās sankcijas pret Krieviju, un tas, vai šīs sankcijas stāsies spēkā, būs atkarīgs no četrpusējā Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas miera sarunu procesā panāktā progresa, pirmdien paziņoja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
"Sankciju princips tiks saglabāts, tomēr to īstenošana būs atkarīga no situācijas uz vietas," Fabiuss sacīja žurnālistiem Briselē. "Mēs izvērtēsim situāciju vēlreiz nākampirmdien, [16.februārī]," viņš piebilda.
28 ES dalībvalstu ārlietu ministri 29.janvārī vienojās iekļaut vēl 19 cilvēkus, tostarp piecus Krievijas pilsoņus, sarakstā ar personām, pret kurām vērsts iebraukšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana saistībā ar kauju saasinājumu Ukrainas austrumos.
Sankciju jaunāko kārtu oficiāli pieņemt bija paredzēts pirmdien Briselē, tomēr ārlietu ministri nolēma, ka sankciju ieviešana būs atkarīga no trešdien gaidāmā samita Minskā, kurā piedalīsies Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderi.
Par tikšanos Minskā vienošanās tika panākta pēc tam, kad piektdien Kremlī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tikās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Fabiuss norādīja, ka miera plāna iniciatīva parāda, ka "lietas sākušas kustēties", tomēr piebilda, ka jebkura vienošanās ir jābalsta uz septembrī Minskā panākto pamiera vienošanos starp Ukrainas valdību un prokrieviskajiem separātistiem, kas gan lielā mērā nav ievērota.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers sacīja, ka "pagaidām nav drošs", ka samits tiešām notiks, piebilstot, ka vēl ir jāpaveic daudz darba.
ES valstu vidū arvien vairāk pieaug nevienprātība par sankcijām, dažām valstīm bažījoties par to tirdzniecības un cita veida saitēm ar Krieviju, kamēr citas brīdina, ka Eiropa nevar atļauties pret Krieviju izturēties maigi.
Pirmās sankcijas pret atsevišķām personām ES ieviesa pēc tam, kad pērn martā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu. Pēc tam, kad jūlijā virs prokrievisko separātistu kontrolētas teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna ar 298 pasažieriem, bloks noteica arvien stingrākas sankcijas.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds iepriekš aicināja ES būt vienotai attiecībās pret Krieviju.
"Mans vēstījums maniem kolēģiem ir tāds, ka mums ir jāpaliek.. vienotiem savā pozīcijā pret Krievijas agresiju Ukrainā," viņš teica pirms sarunām.
"Mēs esam priecīgi, ka notiek sarunas, tomēr, kamēr neredzēsim, ka Krievija rīkojas uz vietas, mēs nevaram nekādā veida mazināt spiedienu," uzsvēra britu ministrs.
Savukārt Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo norādīja uz sankciju "sūro cenu". Viņš paziņoja, ka līdz šim sankciju dēļ ES ir radušies eksporta zaudējumi 21 miljarda eiro apmērā.
