Par krāpšanu prātam neaptveramos apmēros Vjetnamā miljardierei piespriež nāvessodu
Vjetnamas tiesa piespriedusi nāvessodu kādai miljardierei vienā no lielākajām banku krāpšanas lietām pasaulē, vēsta BBC.
67 gadus vecā attīstītāju uzņēmuma “Van Thinh Holdings Group” vadītāja Čonga Mi Lana Hošiminas tiesā tika atzīta par vainīgu vienas no Vjetnamas lielākajām bankām izlaupīšanu 11 gadu laikā. Čonga Mi Lana tika apsūdzēta 44 miljardu dolāru izkrāpšanā, ņemot kredītus no “Saigon Commercial Bank”, un prokuratūra atzinusi, ka 27 miljardus dolāru tā arī neizdosies atgūt.
Apsūdzība apgalvo, ka Čonga Mi Lana valstij nodarījusi kaitējumu, kas atbilst 6 procentiem no Vjetnamas IKP 2023. gadā, un maksājusi prāvas summas augsta ranga valsts amatpersonām, lai tie pievērtu acis uz viņas noziedzīgajām darbībām, tostarp samaksājot 5,2 miljonus dolāru Vjetnamas centrālās bankas vecākajai inspektorei.
2022. gada oktobrī arestētās Čongas Mi Lanas lieta ir viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad sievietei Vjetnamā ir piespriests nāvessods par “balto apkaklīšu” noziegumiem. Savu vainu viņa nav atzinusi, noziegumos vainoja savus padotos. Viņas advokāti sola pārsūdzēt spriedumu.
Čonga Mi Lana cēlusies no ķīniešu-vjetnamiešu dzimtas valsts ekonomiskajā galvaspilsētā Hošiminā, kas savulaik saucās Saigona un kur dzīvo liela etnisko ķīniešu kopiena. Jaunībā viņa kopā ar savu māti pārdeva ielās kosmētiku, bet astoņdesmitajos gados komunistu režīma uzsākto ekonomisko reformu laikā sāka uzpirkt zemi un nekustamos īpašumus, bet deviņdesmitajos gados jau kļuva par viesnīcu un restorānu īpašnieci. Līdz 2011. gadam viņa kļuva par tik nozīmīgu uzņēmēju Hošiminā, ka viņai ļāva nokārtot triju mazāku un naudas grūtībās nonākušu banku saplūšanu lielā “Saigon Commercial Bank”.
Kaut gan Vjetnamas likumi aizliedz jebkurai privātpersonai turēt īpašumā vairāk nekā 5 procentus akciju jebkurā bankā, apsūdzība apgalvoja, ka viņai ar simtiem čaulas kompāniju un starpnieku palīdzību izdevās kļūt par vairāk nekā 90 procentu “Saigon Commercial Bank” akciju īpašnieci, un panākt līdz pat 93 procentu bankas aizdevumu nonākšanu savā rīcībā. Apsūdzība apgalvoja, ka triju gadu laikā no 2019. gada februāra viņa pavēlēja savam šoferim no bankas izņemt skaidrā naudā 108 triljonus Vjetnamas dongu (4,3 miljardi dolāru) un tos glabāt savas mājas pagrabā. Šāda summa pat vislielākās vērtības Vjetnamas valūtas banknotēs svērtu divas tonnas.
Šī lieta izraisījusi milzīgu publicitāti Vjetnamā, valsts prezidentam un Komunistiskās partijas ģenerālsekretāram Nguenam Fu Čongam solot apkarot korupciju, kuras milzīgais apmērs izraisījis iedzīvotāju sašutumu, kas apdraud partijas varas monopolu. Tiesa, daudzi uzskata, ka viņai izdevās tik ilgi netraucēti nodarboties ar tik milzīga mēroga krāpšanu, atrodoties ietekmīgu partijas un biznesa pārstāvju paspārnē.
“Domāju, ka komunistu valdīšanas laikā vēl nekad nav bijis tāds šova tiesas process, kā šis, vismaz ne tik milzīgā mērogā,” uzskata bijušais ASV Valsts departamenta darbinieks Deivids Brauns, kuram ir liela darba pieredze Vjetnamā. Kopā ar Čongu Mi Lanu tiesāja vēl 85 citus apsūdzētos.
Viņš ir pārliecināts, ka šim tiesas procesam ir arī cits mērķis — komunistu partijas varas nostiprināšana pār valsts dienvidiem, tostarp Hošiminu, kur plaukusi brīvā kapitālisma kultūra. “Nguens Fu Čongs un viņa partijas sabiedrotie cenšas atgūt kontroli pār Saigonu vai vismaz neļaut tai aizslīdēt prom no viņu rokām. Līdz 2016. gadam Hanojā valdošā partija ļāva ķīniešu-vjetnamiešu mafijai brīvi darboties. Viņi teica visas tās pareizās runas, ko vietējiem komunistu līderiem vajadzētu teikt, bet vienlaikus slauca pilsētu, saņemot būtisku daļu no tur nopelnītās naudas,” viņš izteicās.
