Jaunu cilvēces laikmetu - antropocēnu - tomēr neizdodas atzīt oficiāli
Starptautiskā ģeoloģisko zinātņu savienība atteikusies atzīt jaunu laikmetu – antropocēnu –, lai apzīmētu cilvēku iedarbību uz apkārtējo vidu kā ģeoloģisku epohu.
Tas nozīmē, ka šo terminu neiekļaus mācību grāmatās un tabulās, kas ataino mūsu planētas vēstures periodus, sākot no hadeja, kad pirms 4,54 miljardiem gadu radās Zeme. Tagadējā epoha ir holocēns, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem.
Idejai par pāreju uz antropocēnu nepiekrita viena no savienības komitejām. Ģeologu organizācija gan atzinusi, ka šis termins jau ir plaši ieviesies un par to runās – ne tikai dabaszinātnieki, bet arī sociologi, ekonomisti, politiķi un sabiedrība kopumā. “Šis vārds ir svarīgākais, lai aprakstītu cilvēka ietekmi uz Zemes sistēmu,” teiks organizācijas paziņojumā.
Termins atvasināts no grieķu vārda anthropos – cilvēks. Antropocēna ideju zinātniskajā konferencē pirms vairāk nekā 20 gadiem ierosināja Nobela prēmijas laureāts, Nīderlandes ķīmiķis Pols Krucens (1933–2021).
2009. gadā izveidota speciāla zinātnieku darba grupa centās noteikt, cik pamatoti ir runāt par antropocēnu ģeoloģiskā izpratnē. Pētnieki ieteica par tā sākumu atzīt 1952. gadu, kad nogulumos visā pasaulē sāka atrast radioaktīvas daļiņas, kam par iemeslu bija pirmie atombumbu izmēģinājumi 1945. gadā.
Piecdesmitajos gados sākās arī Lielais paātrinājums – tā dēvē straujo iedzīvotāju skaita un patēriņa pieaugumu, sāka viscaur pasaulē izplatīties mākslīgi radītie materiāli, piemēram, betons, plastmasa, alumīnija sakausējumi. Darba grupa pat noteica vietu, kur pāreja uz antropocēnu redzama vislabāk – Krofordas ezera dūņās Ontārio provincē Kanādā.
