Trešdaļa vāciešu cieš no pārejas uz vasaras laiku
Naktī uz 31. martu atkal pāriesim uz vasaras laiku, pagriežot pulksteni par stundu uz priekšu. Aptauja Vācijā liecina, ka šajā valstī 30% žēlojas par sliktām sajūtām šo pārmaiņu dēļ, un diez vai Latvijā ir citādi.
Sabiedriskās domas pētījumu institūts “Forsa” aptauju veicis veselības apdrošināšanas kompānijas DAK uzdevumā, tiesa gan, vēl pirms kārtējās pulksteņu pagriešanas.
Neapmierināto skaits jau pirms pārejas pieaudzis par pieciem procentiem, salīdzinot ar 2023. gadu, un tas ir jauns rekords pēdējo desmit gadu laikā. Noskaidrots arī, ka 74% aptaujāto vēlas atcelt pulksteņu grozīšanu, kamēr 23% to vērtē pozitīvi.
Divdesmit procenti vīriešu un 39% sieviešu apgalvo, ka fiziski izjutuši šo pāreju, lielākoties sūrojoties par nogurumu, vājumu un miega traucējumiem. Gandrīz piektā daļa nokavējusi darbu.
Laika maiņas pamatideja slēpjas enerģijas taupīšanas principā, un valstiskā mērogā to pirmo reizi ieviesa tieši Vācija Pirmā pasaules kara laikā – 1916. gada 30. aprīlī. Drīz šim piemēram sekoja Lielbritānija, Krievija, ASV un citas valstis.
“Fizioloģiski cilvēka organismam pāreja uz vasaras vai ziemas laiku nav nepieciešama, jo mūsu organisms, pateicoties cirkadiānajiem jeb bioloģiskajiem ritmiem, pielāgojas gaismas režīmam. Pāreja uz vasaras laiku var negatīvi ietekmēt miegu, jo laika maiņas rezultātā tiek mainīts ierastais režīms, kurā esam gulējuši kopš rudens,” skaidro miega eksperte Natālija Bērziņa.
Pārejot no ziemas laika uz vasaras laiku, var notikt miega un nomoda cikla nobīde un var aizkavēties iemigšanas fāze, jo vakari kļūst gaišāki, rīti – iesākumā tumšāki. Tas var veicināt izteiktāku nogurumu no rīta, un vakarā radīt grūtības iemigt.
Lai pielāgošanās vasaras laikam noritētu mierpilni un neietekmētu miegu, ieteicams pulksteņa pagriešanai gatavoties jau pāris nedēļas vai vismaz pāris dienas pirms tam, pielāgojot gulētiešanas un celšanās laiku jaunajam režīmam. Pēc Amerikas Miega medicīnas asociācijas datiem, pielāgošanās periods pēc laika maiņas var ilgt piecas līdz septiņas dienas.
Līdztekus miega un nomoda cikla pielāgošanai jaunajam ritmam miega kvalitāti iespējams uzlabot, uzturā iekļaujot dabīgus nomierinošus augu valsts līdzekļus.
Aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa iesaka: “Miega kvalitāti palīdzēs uzlabot kumelīšu, piparmētru, timiāna un arī baldriāna tēja. Tāpat var lietot arī pasifloras lakstu, apiņa drogu un melisas lapu līdzekļus. Svarīgi ielāgot – ja šos dabas līdzekļus izmantojat ārstnieciskos nolūkos, to lietošana jāuzsāk nelielās devās, turklāt nepārtraukta lietošana nedrīkst ilgt vairāk par vienu nedēļu.”
Miega un nomoda režīmu jaunajam laikam nepieciešams pielāgot pakāpeniski. Gan darba dienās, gan nedēļas nogalē un brīvdienās jādodas pie miera un jāceļas vienā un tajā pašā laikā, katru nakti guļot vismaz septiņas stundas.
Divas līdz trīs dienas pirms pārejas perioda jāsāk pakāpeniski pielāgoties jaunajam režīmam – jāiet gulēt un jāceļas 15 līdz 20 minūtes agrāk nekā ierasts. Jācenšas pavadīt vairāk laika dienas gaismā, jo tas mazina nogurumu, kas var rasties pēc pārejas uz vasaras laiku.
