"Viņi ar laiku visu sapratīs," Peskovs grasās pārliecināt par Putina "taisnību" tos Krievijas iedzīvotājus, kuri iestājas pret karu
Krievijas iedzīvotāji, kuri vēršas pret karu Ukrainā, ir "sabiedrības daļiņa", kas jāpārliecina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma pareizību iebrukt kaimiņvalstī, paziņoja valsts galvas preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Praktiski visa sabiedrība ir saskaņā ar Putina līniju. Tie, kas ir pret, tie arī ir. Bet tā ir tāda, ziniet, sabiedrības maza daļa, to ir ļoti maz," intervijā "Argumenti un fakti" sacīja Peskovs. Viņš atgādināja, ka Putins prezidenta vēlēšanās pēc 24 gadu atrašanās pie varas saņēmis "bezprecedenta" 87 procentus balsu, kas kļuvis par "pasaules fenomenu", raksta "The Moscow Times".
Tomēr, neskatoties uz to, Peskovs atzina, ka ir daudz "cilvēku ar vārdu, ar zināmu autoritāti", kuri "ļoti skaļi ieņem nesamierināmu pozīciju" un ietekmē Krievijas iedzīvotājus caur savu biznesu vai radošumu.
"Kāds no nesaskaņiešiem ir aizbraucis un burtiski nostājies savas valsts ienaidnieka pozīcijā. <... > Paldies Dievam, to, kas atklāti nostājās uz valsts apsmiekla ceļa, uz Kijivas režīma atbalsta ceļa, kas provocē naidu, to nav daudz. Ir arī tādi, kas kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt valsts nostājai, bet nekur neaizbrauc, paliek ar savu dzimteni. Iespējams, viņi ar laiku visu sapratīs. <... > un varbūt mums, lūk, šie nesaprastie cilvēki ir jāpārliecina, jāizskaidro viņiem Putina taisnība," norādīja Peskovs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas varas iestādes veic tos pasākumus, kas jāveic, "lai garantētu savu nākotni". Tādēļ Krievija karo ar Ukrainu, kas 2014. gadā ieguva "neonacisma bacili".
"Neonacisms ir gan Eiropā, gan Amerikā, bet tas nekur nav ieaudzis varā tā kā Ukrainā," sacīja Peskovs.
Krievijas uzdevums ir nonivelēt Ukrainas militāro potenciālu, lai tas neapdraudētu anektēto reģionu iedzīvotāju drošību, uzsvēra prezidenta preses sekretārs. Tāpat, pēc viņa teiktā, Maskavai nepieciešams "izslēgt iespēju pastāvēt" pie savām valsts robežām ar "agresīviem centieniem" un "nacionālistisku pildījumu".
"Viņi, piemēram, grib ar varu paņemt mūsu Krimu. Kā mēs varam pieļaut, ka uz mūsu robežām pastāv valsts, kurai ir dokumentēta apņemšanās izmantot jebkādas metodes, lai atņemtu mums Krimu? Par jauniem reģioniem es pat nerunāju," sacīja Peskovs.
Putins paziņoja par "speciālās militārās operācijas" uzsākšanu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Tās mērķu vidū viņš minēja kaimiņvalsts "demilitarizāciju" un "denacifikāciju", kā arī Donbasa civiliedzīvotāju aizsardzību pret "genocīdu no Kijivas varas iestāžu puses".
2023. gada jūlijā Putins atzina, ka kara pret Ukrainu mērķi var mainīties, vadoties no pašreizējās situācijas.