Peskovs oficiāli paziņo: "specoperācija" Ukrainā sen ir beigusies, notiek karš

“Mēs atrodamies kara stāvoklī. Jā, tā sākās kā speciālā militārā operācija, taču tiklīdz tur izveidojās šī kompānija, kad kolektīvie Rietumi kļuva par tās dalībniekiem Ukrainas pusē, mums tas jau kļuva par karu,” izdevumam aif.ru paziņoja Peskovs. Tādēļ šis fakts ir katram jāsaprot “iekšējai mobilizācijai”.

Vai tas nozīmē, ka turpmāk Krievijā neliks cietumā par “specoperācijas” nosaukšanu par karu, viņš nekonkretizēja.

Peskovs uzsvēra, ka pēc vairāku Ukrainas apgabalu okupācijas un pat vēl neiekaroto teritoriju oficiālās aneksijas Krievija darīs visu, lai tās sagrābtu pilnībā. “Par ko runā prezidents? Mums ir parādījušies četri jauni federācijas subjekti. Un mums galvenais — nodrošināt ļaužu drošību šajos subjektos, kurus pašlaik de facto ir okupējis Kijivas režīms,” bezkaunīgi paziņoja Peskovs, piebilstot, ka Krievija nevar pieļaut, ka pie tās robežas pastāv valsts, kas “dokumentāli apstiprinājusi nodomu izmantot jebkādus līdzekļus, lai tai atņemtu Krimu, nemaz nerunājot par jauno reģionu teritoriju”.

2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tur nodibinot bandītiskas "tautas republikas". 2022. gada 24. februārī ar "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" lozungiem Krievija iebruka Ukrainā, taču Kremļa diktators Vladimirs Putins iebrukuma pieteikuma runā liekulīgi solīja neko neuzspiest ar varu un neokupēt tās teritorijas.

Protams, visi zināja, ka tie ir tikai vieni no neskaitāmajiem meliem, un 30. septembrī Putins oficiāli paziņoja par četru apgabalu — Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas — aneksiju, kaut gan Krievija tās pilnībā nemaz nekontrolēja, Zaporižju nekad nav ieņēmusi, bet no Hersonas bija spiesta izvākties 2022. gada novembrī.

Pēc tam Krievijas dažāda ranga amatpersonas publiski stāstīja, kādus vēl Ukrainas apgabalus nepieciešams anektēt, visbiežāk minot Odesas, Mikolajivas, Dnipras un Harkivas apgabalus, taču reizēm minot arī galvaspilsētu Kijivu, bet tādas odiozas personas, kā visdažādākās šķiras propagandisti un eksprezidents Dmitrijs Medvedevs sen kā nodrāztu plati skandē aicinājumus anektēt visu Ukrainu, iznīcināt par domu par tās valstiskumu, un neaprobežoties tikai ar Ukrainu.

Tas nav traucējis ārlietu ministram Segejam Lavrovam joprojām stāstīt, ka Krievija nemaz nekaro ar Ukrainu un nemaz nav tur iebrukusi, bet karo ar rietumvalstu spēkiem, kas esot okupējuši Ukrainu un ar Kijivas rokām plānojuši uzbrukt Krievijai.

Savukārt citas amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins pastāvīgi stāsta par Polijas un citu Eiropas valstu plāniem anektēt Ukrainas rietumus, kamēr Medvedevs publiski stāsta, ka Ukrainas rietumu paliekas sadalīs Polija, Ungārija un Rumānija.

Vēl tālāk gāja Lavrova vietnieks Mihails Galuzins, kurš nesenā intervijā aģentūrai TASS žēlojās, ka tā ir Ukraina, kas ar kāru aci skatās uz Krievijas dienvidu apgabaliem. “Ne pirmo reizi Kijiva izvirza teritoriālas pretenzijas Krievijai. Dažādos gados tā paziņoja par savām tiesībām uz Stavropoles un Krasnodaras novadiem, Rostovas apgabalu, vairākiem Voroņežas apgabala rajoniem. Taču tālāk par vārdiem lieta neaizgāja. Taču tagad vēlēšanās sagrābt pierobežas Krievijas īstenās zemes ieguva oficiālu raksturu un noformēta juridiski,” ne aci nepamirkšķinādams, paziņoja Lavrova vietnieks. “Kaut gan dekrētā [par ukraiņu vēsturiski apdzīvotajām teritorijām Krievijas Federācijā — red.] nav tieši teikts par robežu pārskatīšanu, tas skaidri pauž Kijivas režīma vēlēšanos pievākt noteiktus mūsu zemes reģionus.”

Krievijas amatpersonu agresīvie izteikumi iet roku rokā ar prezidenta Vladimira Putina neseno attaisnojumu nacistu Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera uzbrukumam Polijai, šādi sākot Otro pasaules karu, jo poļi pārāk "iespītējās" un neizpildīja Hitlera prasības atdot teritoriju. Ar līdzīgu argumentāciju Putins pamatoja invāziju Ukrainā.