Zaimojoši “Whatsapp” ziņojumi var Pakistānas jaunieti novest pie karātavām

Pendžābas provinces tiesa paziņoja, ka jaunietis dalījies ar zaimojošiem attēliem un video, lai aizvainotu musulmaņu reliģiskās jūtas. Nāvessods viņam piespriests par nicinošiem izteikumiem par pravieti Muhamedu un viņa sievām, vēsta BBC.

Kopā ar viņu notiesāja kādu 17 gadus vecu jaunieti, kuram piespriests mūža ieslodzījums par šādu materiālu izplatīšanu. No nāves viņu paglābis tikai fakts, ka viņš ir nepilngadīgais. Abi apsūdzētie savu vainu nav atzinuši.

Prasību tiesā 2022. gadā iesniedza Pakistānas Federālais izmeklēšanas dienests (FIA) Pendžābas galvaspilsētā Lahorē. FIA apgalvo, ka tai sūdzējās kāda persona, kas zaimojošus video un foto saņēma no trim dažādiem mobilo tālruņu numuriem. Izmeklētāji pārmeklēja sūdzības iesniedzēja mobilo telefonu un konstatēja, ka uz to sūtīts “neķītrs materiāls”. 

Islāma zaimošana Pakistānā ir noziegums, par kuru var piespriest nāvessodu. Vairumā gadījumu apsūdzības attiecinātas uz Korāna apgānīšanu. Daži apsūdzētie nolinčoti jau pirms viņu lietu nokļūšanas tiesā.

Aptaujas liecina, ka vairums Pakistānas iedzīvotāju — tajā dzīvo otrs lielākais musulmaņu skaits pasaulē pēc Indonēzijas — atbalsta bargus sodus zaimotājiem. Kad 2011. gadā miesassargs nogalināja zaimošanas apkarošanas likuma pazīstamu kritiķi, Pendžābas gubernatoru Salmanu Tasīru, daudzi slepkavu uzskatīja par varoni. Mēnesi pēc Tasīra slepkavības galvaspilsētā Islāmābādā nogalināja vēl vienu šī barbariskā likuma kritiķi, Pakistānas reliģisko minoritāšu lietu ministru, kristieti Šabhazu Bhati. Savukārt 2016. gadā, kad Tasīra slepkavam izpildīja nāvessodu, viņa bērēs piedalījās tūkstošiem cilvēku.

Pēdējo gadu skandalozākais zaimošanas likumu piemērošanas gadījums bija 2010. gada Šeihupūras tiesas tiesnesis piesprieda nāvessodu kristiešu meitenei Āsijai Norīnai, kuru apsūdzēja islāma zaimošanā, strīdoties ar darbabiedriem ogu vākšanas laikā, kad viņi atteicās ļaut "netīrajai" kristietei dzert ūdeni no tā paša trauka, ko lieto musulmaņi. Nāvessoda spriedumu apstiprināja Lahores Augstākā tiesa, un Āsijas lieta izpelnījās starptautisku sašutumu un atbrīvošanas aicinājumus, kampaņā iesaistoties arī pāvestiem Benediktam XVI un viņa pēctecim Franciskam. Pašā Pakistānā viņai bija daudz mazāk aizstāvju, un lielā mērā Tasīra un Bhati slepkavību cēlonis bija Āsijas tiesību aizstāvēšana. Kāds vietējais fanātiskais islāma garīdznieks pat piedāvāja atlīdzību par Āsijas slepkavību. 2018. gada 31. oktobrī Pakistānas Augstākā tiesa attaisnoja Āsiju, atsaucoties uz pretrunīgiem pierādījumiem un liecinieku neatbilstībām. Valsts Augstākās tiesas lēmums izraisīja vētrainus protestus visā Pakistānā. 2019. gadā Pakistānas Augstākā tiesa apstiprināja attaisnojošo spriedumu un atļāva viņai pamest valsti, un viņa pārcēlās uz dzīvi Kanādā.