Krievijas parlamentā ierosina svinēt dienu, kad tā sarīkoja asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara
Krievijas Valsts domē grasās 24. februāri — dienu, kad Krievija iebruka Ukrainā un sarīkoja asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, — noteikt par svinamu dienu. Parlamenta apakšpalātā iesniegts likumprojekts par 24. februāra atzīšanu “Speciālās militārās operācijas dalībnieka dienu”.
Paskaidrojumā norādīts, ka šāds lēmums ļaus ne tikai uzsvērt “specoperācijas” dalībnieku īpašo lomu Krievijas vēsturē, bet arī veicinās Krievijas jaunatnes patriotisko audzināšanu un veidos pienākuma pret valsti apziņu.
2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tur nodibinot bandītiskas "tautas republikas". 2022. gada 24. februārī ar "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" lozungiem Krievija iebruka Ukrainā, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam kara pieteikuma runā solot neokupēt tās teritorijas, bet 30. septembrī oficiāli paziņoja par četru apgabalu — Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas — aneksiju, kaut gan pilnībā tās nekontrolē, Zaporižju nekad nav ieņēmusi, bet no Hersonas bija spiesta izvākties 2022. gada novembrī.
Pēc tam Krievijas dažāda ranga amatpersonas publiski stāstīja, kādus vēl Ukrainas apgabalus nepieciešams anektēt, visbiežāk minot Odesas, Mikolajivas, Dnipras un Harkivas apgabalus, taču reizēm minot arī galvaspilsētu Kijivu, bet tādas odiozas personas, kā eksprezidents Dmitrijs Medvedevs sen propagandē visas valsts aneksiju un turpmākus iekarojumus.
Vienlaikus Putins, Medvedevs un daudzas citas augstākās amatpersonas un propagandisti pastāvīgi stāsta, ka tādu ukraiņu nemaz nav, tie ir tie paši krievi, un arī Ukraina ir mākslīgs veidojums, kam nav nekādu tiesību pastāvēt.
Tas nav traucējis ārlietu ministram Segejam Lavrovam joprojām stāstīt, ka Krievija nemaz nekaro ar Ukrainu un nemaz nav tur iebrukusi, bet karo ar rietumvalstu spēkiem, kas esot okupējuši Ukrainu un ar Kijivas rokām plānojuši uzbrukt Krievijai. Savukārt citas amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins pastāvīgi stāsta par Polijas un citu Eiropas valstu plāniem anektēt Ukrainas rietumus.
Krievijas amatpersonu agresīvie izteikumi iet roku rokā ar prezidenta Vladimira Putina neseno attaisnojumu nacistu Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera uzbrukumam Polijai, šādi sākot Otro pasaules karu, jo poļi pārāk "iespītējās" un neizpildīja Hitlera prasības. Ar līdzīgu argumentāciju Putins pamatoja invāziju Ukrainā.
