Kazahstānā mēnešiem ilgi notikusi milzīga metāna noplūde
foto: scanpix
Kazahstānas gāzes ieguves speciālisti nespēja savaldīt izplūstošo gāzi un sākās ugunsgrēks. Ilustratīvs foto
Pasaulē

Kazahstānā mēnešiem ilgi notikusi milzīga metāna noplūde

Jauns.lv/LETA

Pagājušajā gadā nomaļā naftas un gāzes laukā Kazahstānas rietumos netālu no Kaspijas jūras piekrastes notikusi viena no lielākajām reģistrētajām metāna noplūdēm, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Kazahstānā mēnešiem ilgi notikusi milzīga metāna n...

Tiek lēsts, ka sprādziena rezultātā Zemes atmosfērā izplūda 127 000 tonnu gāzes. Spŗadziens arī izraisīja ugunsgrēku, kas plosījās vairāk nekā sešus mēnešus. Metāns daudz spēcīgāk nekā oglekļa dioksīds ietekmē siltumnīcas efektu atmosfērā, norāda BBC.

Kazahstānas uzņēmums “Buzachi Neft”, kam pieder urbums, noliedz, ka būtu noplūdis "ievērojams daudzums" metāna.

Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras siltumnīcas efekta gāzu ekvivalences kalkulatoru, šādas

noplūdes ietekme uz vidi ir salīdzināma ar vairāk nekā 717 000 benzīna automašīnu izmantošanu gada laikā.

"Noplūdes apjoms un ilgums ir neparasti," sacīja ANO Starptautiskās metāna emisiju observatorijas vadītājs Manfredi Kaltagirone. "noplūdušā gāzes apjoms ir ārkārtīgi liels."

Noplūde sākās 2023. gada 9. jūnijā, kad tika ziņots par sprādzienu izpētes urbuma laikā Mangistau reģionā, Kazahstānas dienvidrietumos, izraisot ugunsgrēku, kas plosījās līdz pat pērnā gada beigām. To izdevās apturēt tikai 2023. gada 25. decembrī. Vietējās varas iestādes BBC paziņoja, ka pašlaik tiek veikta atradnes aizzīmogošana ar cementu.

Lai arī Kazahstānas uzņēmums centies slēpt noplūdi, tomēr rietumvalstu zinātnieki spēj izsekot paaugstinātu metāna koncentrāciju. Proti, dabasgāze galvenokārt sastāv no metāna, kas ir cilvēka acīm neredzama gāze. Tomēr, kad gāzi apspīd saules gaisma, tā rada “unikālu nospiedumu”, ko spēj izsekot daži satelīti.

Šo konkrēto metāna noplūdi vispirms izmeklēja Francijas ģeoanalīzes uzņēmums “Kayrros”. Viņu analīzi tagad ir pārbaudījuši Nīderlandes Kosmosa pētniecības institūts un Valensijas Politehniskā universitāte Spānijā. Aplūkojot satelīta datus, zinātnieki atklāja, ka no 2023. gada jūnija līdz decembrim 115 atsevišķos gadījumos bija redzamas augstas metāna koncentrācijas.

Pamatojoties uz šiem rādījumiem, viņi secināja, ka no atradnes izplūda 127 000 tonnu metāna  - , iespējams, otro sliktāko cilvēka izraisīto metāna noplūdi, kas jebkad reģistrēta.

Lai gan satelīta rādījumus var ietekmēt ārēji faktori, piemēram, mākoņu sega, zinātnieki apgalvo, ka ir "pilnīgi pārliecināti", ka no atradnes Kazahstānā akas izplūda milzīgs metāna daudzums. "Mēs atklājām metāna strūklas no pieciem dažādiem metānu jutīgiem satelīta instrumentiem," Luiss Guanters no Valensijas Politehniskās universitātes,  "katrs no šiem instrumentiem mēra metānu noteiktā veidā, taču mēs no visiem ieguvām ļoti konsekventus mērījumus."

Kazahstānas Mangistau reģiona Ekoloģijas departaments savā paziņojumā apstiprināja, ka metāna koncentrācija gaisā 10 atsevišķos gadījumos pārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus laikā no 9. jūnija līdz 21. septembrim. Tajā arī teikts, ka stundās pēc sākotnējās noplūdes metāna līmenis gaisā bija 50 reizes lielāks nekā atļauts.

Taču Kazahstānas uzņēmums “Buzachi Neft”, kam pieder urbums, noliedz apgalvojumus, ka būtu noplūdis milzīgs metāna daudzums. Uzņēmums saka, ka atradnē bijis tikai "niecīgs" gāzes daudzums un jebkurš metāns, kas noplūda, būtu sadedzis, kad tas izplūda no urbuma. Uzņēmums arī norāda, ka atmosfērā tika noplūduši tikai ūdens tvaiki, veidojot lielus baltus spārnus, kas bija redzami no kosmosa.

Luiss Guanters no Valensijas Politehniskās universitātes, kurš palīdzēja pārbaudīt noplūdi, norāda, ka "tikai “Nord Stream” sabotāžas rezultātā varēja panākt spēcīgāku noplūdi".

Kā zināms, 2022. gada septembrī zemūdens sprādzieni pārrāva divus cauruļvadus, kas veda Krievijas gāzi uz Vāciju – “Nord Stream” 1 un 2, izmetot atmosfērā līdz 230 000 tonnu metāna.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem metāns ir atbildīgs par aptuveni 30% no globālās temperatūras pieauguma kopš rūpnieciskās revolūcijas.