Krievijas policija ar stekiem un asaru gāzi izdzenā pūli, kas protestē pret baškīru aktīvista ieslodzīšanu
Krievijas policisti ar asaru gāzi un stekiem izklīdināja pūli Baškortostānas republikā, kurš protestēja pret reāla cietumsoda piespriešanu vietējam vides aktīvistam, kuru varas iestādes apsūdzēja “naida kurināšanā”. Viņš savu vainu neatzīst.
«Всегда боролся за справедливость, за свой народ, за свою республику. Я не ожидал, конечно, такого». Активист Фаиль Алсынов обратился к поддержавшим его жителям
— ЭХО (@echofm_online) January 17, 2024
«Прокурор просил 4 года колонии-поселения, а дали колонию 4 года. Мы будем обжаловать. Я не понимаю политику… pic.twitter.com/7nPUluYOnq
Baškortostānas Baimakas tiesa trešdien piesprieda četru gadu ieslodzījumu Failam Alsinovam, viņu atzīstot par vainīgu “starpnacionālā naida kurināšanā”. Pie tiesas ēkas sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri ne tikai protestēja pret tiesas spriedumu, bet pieprasīja arī republikas prezidenta Radija Habirova demisiju, vēsta “Meduza”. Pret pūli policija pielietoja vardarbību. Aculiecinieki stāstīja, ka pilsētā pat bloķē internetu.
Баймак сегодня. Жители - путинской опричнине: "Крысы, бл@ть, валите отсюда на✖️уй!"#Алсынов #Баймак #Башкирия pic.twitter.com/cMAqB8xQeA
— Vagabönd - Боевой комар НАТО🦟 (@Wild_Vagabond_) January 17, 2024
Тем временем в Башкирии в маленьком городке самые массовые протесты в истории.
— Bodhidharma (@KrivovSergej) January 17, 2024
Напомню, вчера тысячи людей пришли поддержать активиста на суд в г.Баймак(17 тысяч население) .Фаиль Алсынов — один из защитников горы Куштау. pic.twitter.com/JBRWqrgyJY
Alsinovu apsūdzēja migrantu apvainošanā pērnā gada aprīļa runā, protestējot pret zelta raktuvju izveidošanu republikā, krimināllieta tika ierosināta pēc republikas prezidenta iesnieguma. Viņa atbalstītāji uzskata, ka šis spriedums ir atriebība par viņa lomu protestos, kas 2018. gadā neļāva ierīkot kaļķa raktuvi Kuštau kalnā, kuru vietējie uzskata par svētu. Pēc protesta akcijām daudzus aktīvistus sauca pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības.
Nemieri rada īpašu spriedzi pirms martā plānotajām “Putina vēlēšanām”, kuras oficiāli dēvē par Krievijas prezidenta vēlēšanām. Tā kā pēc 2020. gada “tautas nobalsošanas” par grozījumiem konstitūcijā, kas noritēja īsta farsa apstākļos, balsošanas iecirkņus izveidojot par spēļu laukumos, uz celmiem un citās eksotiskās vietās, Putins var likumīgi valdīt vēl vismaz divus pilnvaru laikus līdz 2036. gadam, viņa “ievēlēšana” nerada nekādas šaubas, taču nekārtības Baškortostānā var radīt nepatikšanas republikas prezidentam, vēsta “Reuters”.
