Kas slēpjas aiz Ziemeļkorejas un Krievijas slepenā raķešu darījuma - vai potenciāls drauds nākotnē?
Krievija pēdējā laikā uz Ukrainu ir izšāvusi vairākas Ziemeļkorejā ražotas ballistiskās raķetes, ceturtdien paziņoja ASV, un tas ir pirmais gadījums, kad Ziemeļkorejas jaunākie ieroči ir izmantoti kaujā.
Kādas raķetes Krievija izmantoja?
Lai gan Baltais nams konkrēti neatklāja, kāda veida raķetes Phenjana bija nosūtījusi Krievijai, Kērbijs sacīja, ka to darbības rādiuss ir aptuveni 900 km un publicēja grafiku, kurā, šķiet, redzamas KN-23 un KN-25 tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes (SRBM).
Nīderlandes pētnieks un Ziemeļkorejas militāro jautājumu eksperts Justs Olīmans sacīja, ka attēlos no Ukrainas sociālo mediju kontiem skaidri redzami fragmenti no gredzena, kurā atrodas vadības lāpstiņas, kas ir raksturīgas Ziemeļkorejas raķešu Hwasong-11 saimei, kurā ietilpst KN-23 un KN-24.
KN-23 ar cieto degvielu pirmo reizi tika izmēģināta 2019. gada maijā, un tā ir paredzēta, lai izvairītos no pretraķešu aizsardzības, lidojot pa zemāku, "pazeminātu" trajektoriju, norādīja eksperti.
Ziemeļkoreja to ir izmēģinājusi no nesējraķetēm uz riteņiem, vilciena vagoniem, nogremdēta bunkurā un iegremdētas zemūdenes.
"Neraugoties uz ārējām pazīmēm un to, ko daži varētu apgalvot šajā jautājumā, šī raķešu saime, šķiet, nav būtiski saistīta ar Krievijas raķeti 9K720 Iskander, un tā vietā tā ir vietēja Ziemeļkorejas izstrādne," sacīja Olīmans.
KN-24, ko arī darbina ar cieto degvielu, pirmo reizi tika izmēģināta 2019. gadā, un šķiet, ka tai ir uzsākta masveida ražošana un ieviešana militārajās vienībās.
KN-24 atgādina ASV MGM-140 armijas taktisko raķešu sistēmu (ATACMS) un, tāpat kā KN-23, ir izstrādāta tā, lai izvairītos no pretraķešu aizsardzības, lidojot pa lēzenāku trajektoriju nekā tradicionālās ballistiskās raķetes.
Tā kā ziemeļkorejieši, iespējams, ir konfigurējuši palaišanas iekārtas, pamatojoties uz savu plašo pieredzi, kas gūta, izmantojot vecās padomju iekārtas, Krievijas apkalpēm, iespējams, nebūs īpaši sarežģīti apgūt importēto sistēmu ekspluatāciju, sacīja ASV bāzētā "Carnegie Endowment for International Peace" pārstāvis Ankits Panda. "Krievijā var būt klāt Ziemeļkorejas tehniskie padomdevēji, lai konsultētu par šo sistēmu lietošanu," viņš teica.
Kā Krievija ieguva raķetes?
Kopš Ziemeļkoreja 2006. gadā pirmo reizi izmēģināja kodolbumbu, uz to attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas ieroču embargo. Ar Krievijas atbalstu apstiprinātās ANO Drošības padomes rezolūcijas aizliedz valstīm tirgoties ar Ziemeļkoreju ar ieročiem vai citu militāro aprīkojumu.
Novembrī Dienvidkorejas iestādes paziņoja, ka Ziemeļkoreja, iespējams, ir piegādājusi Krievijai SRBM kā daļu no lielāka ieroču darījuma, kas ietvēra arī prettanku un pretgaisa raķetes, artilērijas un mīnmetēju šāviņus un šautenes.
Gan Maskava, gan Phenjana iepriekš noliedza, ka būtu veikušas jebkādus ieroču darījumus, bet pagājušajā gadā apsolīja padziļināt militārās attiecības.
Saskaņā ar ASV un Dienvidkorejas amatpersonu un Rietumu pētnieku ziņojumiem, kas atsaucas uz satelītattēliem, kopš augusta Rasonas ostā Ziemeļkorejas ziemeļaustrumu piekrastē ir viesojušies Krievijas kuģi, kas saistīti ar šīs valsts militārās loģistikas sistēmu.
Līdz novembrim Ziemeļkoreja no Rasonas ostas bija nosūtījusi aptuveni 2000 kuģu konteineru, kuros, iespējams, ir šie ieroči, tostarp, iespējams, SRBM, ir paziņojusi Dienvidkoreja.
Šķiet, ka KN-24 ir samontēts bruņojuma rūpnīcā Sinhungā, kuru augustā apmeklēja Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, teica Olīmans. "Toreiz nofotografētie paraugi, iespējams, jau pēc dažiem mēnešiem tika nosūtīti uz Krieviju," viņš teica.
Kims ir aicinājis aizsardzības rūpniecību palielināt ražošanas apjomus, lai reaģētu uz ASV draudiem, bet nav pieminējis ieroču piegādi Krievijai. "Gatavošanās karam ir nacionālistisks aizsegs, lai atdzīvinātu militāro rūpniecību, lai gan papildinātu, domājams, izsmeltos krājumus, gan, iespējams, turpinātu nodrošināt Krieviju ar papildu krājumiem nākotnē," sacīja Dženija Tauna, "Stimsona centra" 38 North programmas direktore, kas pēta Ziemeļkoreju.
Ko no šāda darījuma iegūst Ziemeļkoreja?
Kērbijs sacīja, ka ASV izlūkdienestu iegūtie dati liecina, ka apmaiņā pret raķetēm un citu bruņojumu Ziemeļkoreja vēlas saņemt no Krievijas militāru palīdzību, tostarp iznīcinātājus, raķetes "zeme-gaiss", bruņumašīnas, ballistisko raķešu ražošanas iekārtas vai materiālus un citas progresīvas tehnoloģijas.
Daži eksperti ir apšaubījuši, vai Maskava būtu gatava sniegt Phenjanai sensitīvas militārās tehnoloģijas, taču norāda, ka abām politiski un ekonomiski izolētajām kaimiņvalstīm ir daudz jomu, kurās sadarboties.
"Krievija un Ziemeļkoreja attiecību padziļināšanas ietvaros ir apspriedušas daudzas lietas, sākot ar tirdzniecības palielināšanu, kopīgu lauksaimniecības zonu izveidi, Ziemeļkorejas novecojušo gaisa spēku atjaunošanu un beidzot ar sadarbību satelītu jomā," sacīja Tauna.
Ziemeļkorejai būtu noderīgi jebkādi dati par tās raķešu darbības rādītājiem kaujas laukā, bet nav skaidrs, vai Krievija ar tiem dalīsies, teica Panda. "Vērtīgākie dati attiektos uz šo raķešu darbību pret Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām, tostarp NATO piegādātajām," viņš teica.
