Iespējamais uzbrukums Baltijas valstīm: Eiropā spriež par Ukrainas sakāves sekām karā ar Krieviju
Saistībā ar domstarpībām par palīdzības sniegšanu Kijivai Eiropas valstis sākušas izskatīt sekas iespējamai Ukrainas sakāvei karā ar Krieviju, tostarp no jauna izvērtējot riskus, ko Maskava varētu pārstāvēt NATO dalībvalstīm Eiropas austrumos. Tā raksta "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem, kas pazīstami ar šo diskusiju gaitu.
Žurnālistu raksta nosaukums ir šāds: "Un ja nu Putins uzvar? ASV sabiedrotie baidās no sakāves - kamēr palīdzība Ukrainai apturēta."
Pēc izdevuma sarunu biedru teiktā, Krievijas uzvaras sekas būs jūtamas visā pasaulē, jo ASV partneri un sabiedrotie sāks apšaubīt Vašingtonas solījumu par aizsardzības palīdzību uzticamību. "Bloomberg" avoti uzskata, ka "šādas stratēģiskas neveiksmes" sekas būs "dziļākas" nekā pēc ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas 2021. gadā. "Un tas, neņemot vērā to, ka Donalds Tramps varētu uzvarēt nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās un realizēt savus publiskos solījumus izstāties no lielajām aliansēm, ieskaitot NATO, un noslēgt darījumu ar Putinu pa Ukrainu," atgādina laikraksts.
"Bloomberg" norāda, ka Eiropas līderi jau publiski pauž trauksmi. Kā piemēru laikraksts min Īrijas premjerministra Leo Varadkara teikto, kurš Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā paziņoja: "Ja Ukraina negūs atbalstu no ES un ASV puses, tad uzvarēs Putins." Baltijas valstīs Krievijas iespējamā uzbrukuma jautājumu apspriež nevis kontekstā "kas notiks, ja", bet gan kā konkrētu perspektīvu, raksta "Bloomberg". Tāpat ASV prezidents Džo Baidens solījis palīdzēt Ukrainai "tik ilgi, kamēr mēs varēsim", kamēr iepriekš viņš teicis, ka Vašingtona to darīs "tik ilgi, cik būs nepieciešams".
Pēc ES samita Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līderi nav spējuši vienoties par palīdzības iekļaušanu Ukrainai Eiropas Savienības budžeta plānā, tostarp par 50 miljardu eiro piešķiršanu ekonomiskajai palīdzībai. Pēc viņa teiktā, pret to iestājusies tikai viena valsts. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka viņš ir tas, kurš uzlika veto Eiropas Savienības lēmumam. Tāpat ASV Kongresā uz iekšpolitisko nesaskaņu fona nav akceptēts likumprojekts, kas paredz piešķirt 61,4 miljardus dolāru palīdzībai Kijivai.
Pēc Eiropas ierēdņu domām, ja Ukraina nesaņems ieročus, kas tai nepieciešami aizsardzībai, Krievijai centīsies ieņemt vairāk teritoriju un sagraut vairāk infrastruktūras. Viņi uzskata, ka, nespējot sevi aizstāvēt, Ukraina varētu būt spiesta pieņemt miera līgumu ar Maskavas noteikumiem.
Rietumu ierēdņi paredz, ka Putinam būs nepieciešami vismaz daži gadi, lai kompensētu Krievijas armijas zaudējumus Ukrainā. Taču ierēdņu līdzšinējā pārliecība, ka iebrukums Ukrainā būs "stratēģiska sakāve" Krievijas prezidentam, nomainījās pret sajūtu, ka Putina likme, ka viņš "noturēsies ilgāk" par ASV un to sabiedrotajiem, var izrādīties pareiza.
Viens no "Bloomberg" sarunu biedriem uzskata, ka Krievijas uzvara izprovocēs bēgļu plūsmu uz Eiropas Savienību – un tas pastiprinās spriedzi alianses dalībvalstu starpā. Tāpat Ukrainas pretestība pāries uz partizānu taktiku, kas novedīs pie nestabilitātes uz ES austrumu robežas. Pēc citu oficiālo personu teiktā, dažas Eiropas valstis varētu censties nostiprināt savas saites ar Maskavu vai Pekinu, lai izvairītos no nepieciešamības pārāk stipri paļauties uz "nedrošajām" Savienotajām valstīm.
Ukrainas sabiedrotie ES un ASV apgalvo, ka palīdzības pakete Ukrainai tiks akceptēta 2024. gada sākumā, taču tas diez vai izraisīs nopietnu izrāvienu kaujas laukā, raksta "Bloomberg". Pēc izdevuma vērtējuma, kļūst acīmredzams, ka karš var turpināties ilgus gadus.
