Vai Krievija spēs atjaunot savas militārās spējas, pateicoties kara laika ekonomikai?

Jaunas ražotnes un citi objekti

“Radio Free Europe” pētniecisko žurnālistu grupa “Schemes” novembra sākumā publicēja satelītattēlu analīzi, kas liecina par iespaidīgu Krievijas militārās industrijas attīstību kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. To apliecina no tādiem datu avotiem kā “Planet Labs”, “Airbus” un “Maxar Technologies” iegūtie satelītattēli ar jaunuzceltiem angāriem un ražotnēm kaujas lidmašīnu un helikopteru , kā arī militāro dronu un vadāmās munīcijas ražošanai.

„Schemes” pētnieki norāda uz vairākiem jauniem militārās rūpniecības objektiem, kas uzbūvēti kopš invāzijas sākuma. Piemēram, Kazaņas aviācijas rūpnīcā, ko pārvalda valsts militārā kompānija „Rostec”, pabeigta jauna angāra celtniecība, kas liecina par mērķi kāpināt militāro gaisa kuģu ražošanu, līdzīgi arī Irkutskas aviācijas rūpnīcā, kas ražo detaļas iznīcinātājiem Su-30, uzbūvētas vairākas jaunas ēkas un skrejceļš.

Tāpat žurnālisti fiksējuši liecības par ražošanas apjomu pieaugumu arī Urālu civilās aviācijas rūpnīcā, kas, neraugoties uz nosaukumu, ir iesaistīta militāro helikopteru dzinēju un pārnesumkārbu remontdarbu veikšanā. Maskavas ziemeļos esošajā Dubnas mašīnbūves rūpnīcā uzcelts jauns ēku komplekss, kuras īpašnieks ir privātais uzņēmums „Kronstadt”, kas iesaistīts militāro dronu ražošanā. Bet Iževskā „Kalashnikov” uzņēmumu grupas struktūrvienība „Zala Aero” pārveidojusi tirdzniecības centru par „Italmas” dronu ražotni. Šie tālās darbības droni jau izmantoti uzbrukumiem Ukrainā.

Minētajos piemēros ietilpst gan valsts militārās rūpnīcas, gan publiskās-privātās partnerības uzņēmumi, gan privātie spēlētāji, kas tagad apkalpo arī Maskavas neapturamo kara mašīnu. Tik intensīva militārās infrastruktūras attīstība liecina par orientēšanos uz ilgtspējīgu karadarbības vešanu un stratēģisku ilgtermiņa pieeju karam Ukrainā, norāda pētnieki. Kopā ar izziņoto iespaidīgo militārā budžeta pieaugumu (citi eksperti lēš, ka patiesībā tas varētu sasniegt pat 9-10% no IKP) Krievija lieliem soļiem virzās pretī visaptverošai sabiedrības militarizācijai.

Krievijas ambiciozie plāni

Jau kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma tās nacionālās aizsardzības un drošības budžets ir piedzīvojis iepriekš neraksturīgi lielu izaugsmi, un 2022. gada decembrī tika izziņoti plāni palielināt Krievijas bruņoto spēku sastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru un virsnieku (tas jāsasniedz līdz 2027. gadam). Lai arī Krievijas ambīcijas ir iespaidīgas, pētnieki norāda, ka tādas problēmas kā darbaspēka deficīts un ikgadējie zaudējumi rada šaubas par militārās nozares ilgtspēju ilgākā laika periodā.

“Mēs paši sev nodrošinām visus nepieciešamos ieroču veidus. Un šodien mēs to darām apjomos, kas pārsniedz pašreizējās mūsu bruņoto spēku vajadzības. Tā šodien darbojas mūsu militārā industrija. Mūsu konveijeri strādā trīs maiņās. Un tā spēs saražot ieročus tik daudz, cik būs nepieciešams mūsu tēvzemes aizsardzībai,” ar šādu skaļu paziņojumu 2023. gada augustā saziņas platformā “Telegram” nāca klajā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

Lai arī šādus Krievijas amatpersonu paziņojumus jāuztver skeptiski, nav noliedzams, ka tas demonstrē Krievijas apņēmību maksimāli koncentrēt spēkus savu militāro spēju atgūšanai, un šo apņēmību nedrīkst novērtēt par zemu.

Šobrīd Kremļa plānus pārejai uz kara laika ekonomiku palīdz realizēt rekordzems bezdarba līmenis, lielākas algas un mērķēti sociālie izdevumi. Plānotajā nākamā gada budžetā 36,66 triljonu rubļu apmērā iecerēts deficīts 0,8% apmērā no IKP. Ja pirms kara informācija par Krievijas budžetu bija publiski pieejama, tad šobrīd tā pasludināta par valsts noslēpumu, un tas neļauj iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par Krievijas ekonomikas patieso situāciju. Jāņem vērā arī apstāklis, ka ieroču iegādei paredzētais budžeta pieaugums tiek izteikts rubļos – valūtā, kas, lai arī spējusi izvairīties no devalvācijas, piedzīvojusi vērtības kritumu attiecībā pret ASV dolāru.

Par plānotajiem Krievijas ieroču iepirkumiem 2022. un 2023. gadā pieejama pretrunīga informācija, un pastāv iespējamība, ka budžets šiem iepirkumiem nepārsniegs 2013.-2014. gada līmeni, turklāt iepriekš plānotās bruņojuma nomaiņas programmas izpilde 2022. gadā tika atcelta. Valsts plāno kāpināt izdevumus arī administratīvā haosa samazināšanai, piešķirot ievērojamus līdzekļus tehnoloģiju attīstībai un importa komponentu aizstāšanai. Tikmēr ieroču eksporta, kas iepriekš bijis būtisks Krievijas ieņēmumu avots, apjomi krītas, nespējot izpildīt arī iepriekš noslēgtos līgumus, piemēram, par S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi Indijai, tādējādi Krievijas militārā industrija kļūst arvien atkarīgāka no nacionālā pasūtījuma.

Pētnieks Pāvels Lužins no Ārpolitikas pētniecības institūta savā prognozē par Krievijas militārās industrijas attīstību no 2023. līdz 2025. gadam uzsver, ka, neraugoties uz vērienīgajiem plāniem un skaļajiem paziņojumiem, Krievija šobrīd saskaras ar trim nopietnām problēmām, kas būtiski ietekmē tās militārās rūpniecības spējas – darbaspēka trūkumu, izaicinājumiem reversajā inženierijā un ierobežotu piekļuvi Rietumos ražotajam aprīkojumam un komponentiem. Pāreja no tirgus ekonomikas uz kara laika komandekonomikas modeli ir samazinājusi Krievijas militārās industrijas elastību un efektivitāti, palielinot izmaksas un radot haosu ražošanas procesā.

Kremlis atzīst problēmas

Kremlis ir bijis spiest atzīt problēmas militārajā industrijā, un jau pieminētais Dmitrijs Medvedevs pat izziņojis, ka izveidota jauna pārraudzības grupa ar uzdevumu nodrošināt kontroli pār augstas prioritātes ieroču ražošanas procesu. Medvedevs arīdzan publiski brīdinājis aizsardzības nozares rūpniekus par kriminālsodiem, kas tiks piemēroti ar valsti noslēgto līgumu pārkāpšanas gadījumā. Atklātu kritiku no Vladimira Putina par kavēšanos ar militāro un civilo gaisa kuģu ražošanu saņēmis Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs – tas liecina par situācijas nopietnību.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem risināt darbaspēka trūkumu ar dažādu apmācības un izglītības programmu ieviešanu, jau 2022. gada jūnijā Krievijas militārajā industrijā trūka ap 400 tūkstošiem inženieru un strādnieku, un kopš tā laika šis deficīts nav būtiski mazinājies. Piemēram, tanku un bruņumašīnu ražotāji “Uralvagonzavod” un “Kurganmashzavod” pagājušajā gadā pauda, ka nespējot piesaistīt jaunus darbiniekus pat ar paaugstinātu atalgojumu un citiem bonusiem.

Tāpat krievu inženieriem ir grūtības kvalitatīvi replicēt Rietumu tehnoloģijas, kas nepieciešamas mūsdienīgu ieroču sistēmu ražošanai. Nākamā prognozējamā problēma ir savulaik no ASV, Eiropas Savienības valstīm un citiem pasaules reģioniem iegādātā rūpnieciskā aprīkojuma nolietošanās, kurai Krievijai vismaz oficiālā līmenī vairs nav iespējams nodrošināt apkopi un rezerves daļas, nemaz nerunājot par šī aprīkojuma nomaiņu.

Ar līdzīgām problēmām saskaras arī citi nozīmīgi nozares spēlētāji – “Almaz–Antey”, “Tactical Missiles Corp. (KTRV)”, “Roscosmos”, “Rostec” un “United Shipbuilding Corporation”. Turklāt, neraugoties uz aizsardzības izdevumu straujo pieaugumu, šiem valsts militārās industrijas uzņēmumiem 2022. gads bija ekonomiski smags. Konglomerāts “Rostec” no ieroču un militārā aprīkojuma tirdzniecības guva mazākus ieņēmumus nekā 2020. gadā. “Roscosmos” noslēdza pagājušo gadu ar 50 miljardu rubļu zaudējumiem, bet “United Shipbuilding Corporation” – ar 20 miljardu rubļu zaudējumiem.

Minētās industrijas problēmas liek ekspertiem uzdot jautājumu, vai Krievija tiešām spēs nodrošināt tās politisko līderu piesauktos mērķus – trīs maiņu darba grafiku un strauju ražošanas apjomu pieaugumu?

Cik daudz Krievija vēlas saražot?

Vladimirs Putins ir paziņojis par Krievijas mērķiem saražot un modernizēt 1600 kaujas tanku laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam, taču šis skaitlis ir vismaz apšaubāms, ņemot vērā, ka iepriekšējā desmitgadē Krievijas militārā rūpniecība bija spējīga vidēji gadā saražot 650 tankus un bruņumašīnas. Un tas bija laikā, kad Krievijai bija neierobežota piekļuve importētajiem komponentiem un nebija samilzis darbaspēka deficīts.

Vēl lielāki izaicinājumi visdrīzāk sagaida arī militārās aviācijas industriju, kur pieejamā informācija par pasūtījumiem laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam uzrāda ievērojami zemākus apjomus tādiem augsto tehnoloģiju produktiem kā iznīcinātājiem Su-34 un kaujas helikopteriem Ka-52. Arī šī bruņojuma ražošanā Krievija ir būtiski atkarīga no ārējiem piegādātājiem, piemēram, Ukrainas uzņēmuma “Motor Sich”.

Tikmēr Krievijas apņemšanās līdz 2025. gadam izgatavot un modernizēt vairāk nekā 3 miljonus artilērijas lādiņu pētnieku ieskatā liecina par izaicinājumiem, ar kuriem Krievija saskārās vēl pirms invāzijas Ukrainā. Visdrīzāk artilērijas ražošanā Krievija pārgāja uz kara laika režīmu jau pirms 2022. gada, un publiski pieejamā informācija norāda par tās spēju saražot ap 1,7 miljoniem lādiņu gadā.

Analītiķi uzskata, ka, lai arī Krievijas vērienīgās investīcijas tās militārās varenības atjaunošanā nešaubīgi liecina par Kremļa apņemšanos uzturēt ilgtermiņa militāro konfliktu Ukrainā, kā arī gatavošanos citām potenciālām militārām akcijām, šāda mēroga izdevumus militāro vajadzību segšanai iespējams pilnvērtīgi attaisnot tikai tad, ja pati valsts atrodas kara stāvoklī.

Vai Krievijas kara laika ekonomika būs dzīvotspējīga?

Krievijā situācija saglabājas savdabīga – no vienas puses, valsts pārkārto ekonomiku kara vajadzībām, bet, no otras puses, savā komunikācijā nekādi neatzīst, ka faktiski ir iesaistījusies karā, joprojām runājot par “speciālo militāro operāciju”. Kamēr Krievijas iedzīvotājus apmierina šāda nerakstīta sociālā vienošanās, tā var mēģināt uzturēt savu militāro industriju kā primāro valsts ekonomikas dzinējspēku.

Lielākais vairums ekspertu gan uzskata, ka Krievijai būs grūtības ilgtermiņā saglabāt šādu ekonomikas modeli, turpinot finansēt karu Ukrainā un vienlaikus nesamazinot valsts iedzīvotāju dzīves līmeni. Turklāt, ja valsts ekonomiku primāri uztur tās militārie izdevumi, pastāv risks, ka valstī iestāsies strauja ekonomiskā un sociālā lejupslīde, tiklīdz šie izdevumi pēkšņi samazināsies. Zināmā mērā situāciju Krievijas ekonomikā var salīdzināt ar finanšu piramīdas shēmu – teju visi ir vienisprātis, ka tā nespēs funkcionēt ilgi, tomēr neviens nespēj pārliecinoši prognozēt, cik daudz laika tai vēl atlicis.

Bez tam, kā spekulē Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras analītiķis Tomass Malmlefs, ja Krievijas zaudējumi kaujas laukā saglabāsies līdzšinējos apjomos, tad pat ideālā scenārija gadījumā, ja tai izdotos sasniegt vēlamās ražošanas jaudas, tā tuvāko gadu laiku tik un tā nespētu pārvarēt bruņojuma un ieroču deficītu, un tai būtu nepieciešami līdz pat desmit gadiem, lai pilnvērtīgi atgūtu savu pirmskara laika militārās varenības līmeni – pie nosacījuma, ja neseko lieli ekonomiski satricinājumi.

Ņemot vērā, ka Krievijas publiski izplatītā informācija nav drošticama un tās apjoms ir krietni samazinājies, drošākais indikators par tās militāro spēju pieaugumu vai krišanos visdrīzāk būs tās sniegums kaujas laukā. Tā kā jau izskanējušas ziņas par vērienīgo zemas kvalitātes artilērijas lādiņu iegādi no Ziemeļkorejas, kā arī Krievija bijusi spiesta atvilkt tās modernākās pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 no Kaļiņingradas, lai kompensētu zaudējumus okupētajās teritorijās – tas viss vedina domāt, ka Krievijas militārās industrijas plānu izpilde vismaz šobrīd nesokas ne tuvu tik labi, kā gribētos tās noziedzīgajai līderu kliķei.