Lielbritānijas izlūkdienesti noskaidrojuši, kas liedz Ukrainai izlauzties cauri frontes līnijai

Saskaņā ar britu izlūkdienestiem, ofensīvu kavēja konflikta ģeogrāfiskais mērogs. Tiek ziņots, ka abas puses cīnās, lai mobilizētu neizmantotos triecienspēkus, kas spēj veikt izrāvienu, jo mobilizētā karaspēka lielākā daļa ir nepieciešama 1200 km garās frontes uzturēšanai.

"Pēdējo nedēļu operācijas ir turpinājušas tendenci, kas iedibināta kopš kara sākuma -  sauszemes kaujās izdevīgākā situācijā ir spēki, kas aizstāvas," teikts pārskatā.

Dienvidos, saskaņā ar izlūkošanas datiem, Ukrainas spēku kustība uz priekšu joprojām ir relatīvi statiska starp divām galvenajām, labi sagatavotām Krievijas aizsardzības līnijām. Tajā pašā laikā vērienīgā Krievijas ofensīva ap Avdijivkas pilsētu Doņeckas apgabalā cieta neveiksmi spēcīgās Ukrainas aizsardzības dēļ. "Ļoti iespējams, ka galvenais faktors bija taktiskās aviācijas ierobežotās iespējas, jo abas puses uztur spēcīgu pretgaisa aizsardzību, kas neļauj iznīcinātājiem sniegt efektīvu gaisa atbalstu uzbrukumam," paziņoja Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija.

Ceturtdien tika publicēts Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Valērija Zaļužnija viedoklis un komentāri par kara gaitu, kurā viņš norādīja, ka karš Ukrainā ieiet jaunā stadijā un pozicionāla cīņa ir par labu Krievijai.

Žurnālā “The Economist” publicētajā rakstā un intervijā Zaļužnijs piebilda, ka saskaņā ar sākotnējo Ukrainas militārās pavēlniecības plānu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izlaužoties cauri Krievijas aizsardzībai, bija jāpārvietojas ar ātrumu aptuveni 30 km dienā. Tā okupētajā Krimā Ukrainas aizstāvjiem bija paredzēts iekļūt četru mēnešu laikā. Tomēr jau pašā ofensīvas sākumā Ukrainas bruņotie spēki iestrēga plašos mīnu laukos galvenajā uzbrukuma līnijā.