Vācijā atrasta dzelzs roka no viduslaikiem
Bavārijas arheologi paziņojuši par unikālu atradumu – vēlīno viduslaiku apbedījumos uzietu skeletu ar rokas protēzi, izgatavotu no dzelzs un krāsainā metāla.
Protēze bija atrasta jau pirms diviem gadiem, kad noritēja pazemes komunikāciju remonts netālu Svētā Jura baznīcas Freizingā. Tālākai izpētei un konservācijai tā nogādāta īpašā darbnīcā Minhenē.
Protēze atradusies pieauguša vīrieša kapā, kurš miris starp 1450. un 1620. gadu, par ko liecina radiometriskā datēšana. Iekšpusē tukšā protēze stiprināta ar ādas siksnām, izgatavota kreisajai rokai, kurai nebija rādītājpirksta, vidējā pirksta, zeltneša un īkšķa. Pētnieki spriež, ka protēze bija apvilkta ar ādu, no krāsainā metāla veidoti pussaliektie pirksti.
Līdz šim Centrāleiropā atrasts vai saglabājies ap 50 dažādu protēžu no šā vēstures perioda. Dažas ir visai vienkāršas un nekustīgas, citas aprīkotas ar mehānismiem, kas ļauj mainīt atsevišķu pirkstu vai citu daļu stāvokli.
Pati sarežģītākā un slavenākā dzelzs roka bija izgatavota ap 1530. gadu Švābijas bruņiniekam Gotfrīdam fon Berlihingenam no Hornbergas (1480-1562). Viņš zaudēja labo roku lielgabalu apšaudē Bavārijā karā par Landshūtes mantojumu 1504. gadā. Fon Berlihingena stāsts kļuva par pamatu Gētes drāmai “Götz von Berlichingen”, 1773. gadā sarakstītajam pirmajam viņa nozīmīgajam darbam.
Pirmo vienkāršo protēzi fon Berlihingenam izgatavoja laikā starp 1504. un 1510. gadu, otru, daudz sarežģītāku, pēc apmēram 20 gadiem. Abas protēzes ir saglabājušās un izstādītas Berlihingenu dzimtas pilī Bādenē-Virtembergā.
