TEKSTA TIEŠRAIDE. Umerovs iecelts par Ukrainas drošības padomes sekretāru

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.

Ārlietu ministrijai, kas vada Starptautisko sankciju koordinācijas komisiju, lūgts izvērtēt situāciju un rīkoties, lai garantētu vienlīdzīgu starptautisko sankciju izpildi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī un attiecībā uz trešajām valstīm, informēja ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka padomnieks Karolis Vaitkevičs.

Lietuvas Ārlietu ministrijai ir jāizvērtē, vai mazumtirdzniecības tīkla īpašnieku iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstā ir pamatota, balstoties uz ES vai nacionāliem kritērijiem, kā arī jāapsver citi pasākumi, ar kuriem ierobežot Krievijas kapitāla kompāniju darbību Lietuvā.

Ministrs Savicks uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas finansē Krievijas režīms, nevajadzētu strādāt Lietuvā.

Kredītinformācijas vietnes "Creditinfo" dati liecina, ka 2023.-2024.gadāa Lietuvā bija 129 kompānijas, kas saistītas ar Krievijas kapitālu. 2022.gadā tādu bija 208. To kopējais apgrozījums sarucis no 70 miljoniem 2022.gadā eiro līdz 51,8 miljoniem eiro 2024.gadā.

Zemo cenu lielveikals "Mere" Lietuvas tirgū ienāca 2019.gadā. Tagad tīklu veido 29 veikali.

Šogad Polija noteica sankcijas "MyPrice" veikalu pārvaldniekam Polijā "Torgservis PL". Šie veikali iepriekš strādāja ar nosaukumu "Mere", taču tika slēgti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Polija sankciju sarakstā iekļāva "Torgservis PL" īpašniekus - Krievijas pilsoņus brāļus Sergeju un Antonu Šnaiderus. Viņiem pieder arī zemo cenu lielveikalu tīkls "Svetofor", kam Krievijā pieder 2000 veikalu. Kā liecina Policijas Nacionālās nodokļu administrācijas dati, kompānijai ir finanšu līdzekļi un resursi, lai netieši atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Par netiešu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atbalstīšanu arī Latvija apsver vēršanos pret "Mere", kurai valstī ir 11 veikalu.

Latvija turpinās iestāties par izlīdzināta Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai pēc 2027.gada, uzstās uz papildu atbalstu Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm, kā arī iebildīs pret Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas apvienošanu vienā piešķīrumā, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentēto priekšlikumu ES daudzgadu budžetam.

Finanšu ministrs skaidroja, ka EK priekšlikums nākamajam ES daudzgadu budžetam ir būtisks pirmais solis diskusiju turpinājumam, kuras ierasti turpinās pusotru līdz divus gadus, un Latvija tajās aktīvi iesaistīsies.

No Latvijas skatupunkta pozitīvi vērtējams tas, ka kopējais budžeta apjoms plānots 1,26% apmērā no ES nacionālā kopienākuma, kas faktiski veido pieaugumu salīdzinājumā ar šī brīža periodu, kad budžeta apjoms ir 1,1% no ES nacionālā kopienākuma. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka jāņem vērā inflācijas ietekme un jauno prioritāšu radītās izmaksas.

"Tuvākajā laikā kopā ar nozaru ministrijām veiksim padziļinātu EK priekšlikumu izvērtējumu, un diskusijās iestāsimies par efektīvu un vienkāršotu fondu pārvaldību, reģionu attīstības elastību un godīgu pieeju finansējuma sadalē. Šobrīd izskatās, ka jaunais EK piedāvātais pārvaldības modelis nacionālai aploksnei ir sarežģītāks, kas nozīmētu papildu administratīvo slogu nacionālām iestādēm un gala finansējuma saņēmējiem," pauda Ašeradens.

Ministrs atzīmēja, ka jau šobrīd EK priekšlikumā redzamas vairākas tendences. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ES ārējās robežas reģionu izaicinājumus, Latvija ir uzsvērusi un turpinās uzsvērt nepieciešamību pēc papildu atbalsta ES dalībvalstīm, kam ir ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, sociālekonomisko jautājumu risināšanai un noturības veicināšanai. Ašeradens norādīja, ka EK priekšlikums ES aizsardzības stiprināšanai integrēts dažādās EK priekšlikuma daļās, tādēļ tiks sekots līdzi, lai šīs dažādās iespējas kopumā veidotu atbilstošu finansējumu aizsardzībai.

Ašeradena ieskatā pozitīvi, ka ir saglabāts un būtiski stiprināts CEF instruments kā avots pārrobežu transporta projektiem, un nozīmīgu daļu no jaunā Konkurētspējas fonda veido atbalsts aizsardzības industrijai, kopējiem iepirkumiem, militārai mobilitātei un civilās aizsardzības industrijai, kā arī kritiskai infrastruktūrai.

Latvijas skatījumā ir būtiski saglabāt pietiekamu Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Latvija iebilst pret šo divu politiku apvienošanu vienā piešķīrumā - lauksaimniecībai jābūt atsevišķai, spēcīgai prioritātei, lai netiktu negatīvi ietekmēta pārtikas ražošana, pārtikas cenas un lauku attīstība, uzsvēra Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs skaidroja, ka Latvija turpinās iestāties par izlīdzināta kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai pēc 2027.gada, lai turpinātu tuvoties ES ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem.

Jau vēstīts, ka trešdien ierosinātajā budžetā EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārt, sasniedzot 131 miljardu eiro.

Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.

Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts Eiropas Parlamentā, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.

Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.

Tāpat ziņots, ka Vācijas valdība trešdien noraidīja EK ierosināto ES divu triljonu eiro budžeta projektu no 2028. līdz 2034.gadam, norādot, ka tas ir pārāk liels.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.

Ārlietu ministrijai, kas vada Starptautisko sankciju koordinācijas komisiju, lūgts izvērtēt situāciju un rīkoties, lai garantētu vienlīdzīgu starptautisko sankciju izpildi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī un attiecībā uz trešajām valstīm, informēja ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka padomnieks Karolis Vaitkevičs.

Lietuvas Ārlietu ministrijai ir jāizvērtē, vai mazumtirdzniecības tīkla īpašnieku iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstā ir pamatota, balstoties uz ES vai nacionāliem kritērijiem, kā arī jāapsver citi pasākumi, ar kuriem ierobežot Krievijas kapitāla kompāniju darbību Lietuvā.

Ministrs Savicks uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas finansē Krievijas režīms, nevajadzētu strādāt Lietuvā.

Kredītinformācijas vietnes "Creditinfo" dati liecina, ka 2023.-2024.gadāa Lietuvā bija 129 kompānijas, kas saistītas ar Krievijas kapitālu. 2022.gadā tādu bija 208. To kopējais apgrozījums sarucis no 70 miljoniem 2022.gadā eiro līdz 51,8 miljoniem eiro 2024.gadā.

Zemo cenu lielveikals "Mere" Lietuvas tirgū ienāca 2019.gadā. Tagad tīklu veido 29 veikali.

Šogad Polija noteica sankcijas "MyPrice" veikalu pārvaldniekam Polijā "Torgservis PL". Šie veikali iepriekš strādāja ar nosaukumu "Mere", taču tika slēgti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Polija sankciju sarakstā iekļāva "Torgservis PL" īpašniekus - Krievijas pilsoņus brāļus Sergeju un Antonu Šnaiderus. Viņiem pieder arī zemo cenu lielveikalu tīkls "Svetofor", kam Krievijā pieder 2000 veikalu. Kā liecina Policijas Nacionālās nodokļu administrācijas dati, kompānijai ir finanšu līdzekļi un resursi, lai netieši atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Par netiešu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atbalstīšanu arī Latvija apsver vēršanos pret "Mere", kurai valstī ir 11 veikalu.

Privātā izlūkošanas kompānija "Dallas" apgalvo,  kavalsts īpašumā esošie Baltkrievijas uzņēmumi "Integral" un "Peleng" nodarbojas ar elektronikas ražošanu augstas precizitātes ieročiem. Šie ieroči vairākkārt izmantoti Krievijas uzbrukumos Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Baltkrievijas ražojumi ir identificēti raķetēs Kh-101, Kh-47M2, Kh-69, Kh-38, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmās S-300 un S-400.

Mērķēšanas sistēmas, stabilizatori, mikroshēmas, optiskās sistēmas un citas Baltkrievijas piegādātās sastāvdaļas tiek integrētas Krievijas tankos, dronos, raķetēs un lidmašīnās. Kopš 2022. gada Baltkrievija faktiski ir kļuvusi par Krievijas armijas bāzi, un tās rūpniecība ir būtisks resurss Krievijas uzbrukuma spēju uzturēšanā. Maskava izmanto Minsku, lai apietu Rietumu sankcijas, importē sensitīvas tehnoloģijas caur starpniekfirmām un atbalsta Baltkrievijas ekonomikas funkcionēšanu, kas ir kritiski atkarīga no Krievijas tirgus.

Žurnālists Jurijs Butusovs apgalvo, ka tas noticis Zaporižjas frontē pie Orihivas.

ASV prezidents Donalds Tramps 4.jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimir Zelenski norādījis, ka Ukraina nespēs mainīt kara gaitu, paliekot aizsardzības pozīcijās, un tai nepieciešams pāriet uzbrukumā, ziņoja laikraksts "Washington Post", citējot Ukrainas amatpersonas teikto.

Uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: "Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim."

Laikraksts norāda, ka Zelenska un Trampa komunikācija palikusi draudzīgāka un daļēji par to jāpateicas Eiropas līderu, īpaši Francijas prezidenta Emanuela Makrona, centieniem. Savu lomu spēlējusi arī Krievijas diktatora Vladimira Putina nepiekāpība, kā arī Zelenska ierašanās uz tikšanos ar Trampu NATO samitā uzvalkā.

"Washington Post" raksta, ka Eiropas līderi un republikāņi, kas atbalsta Ukrainu, burtiski konsultēja Zelenski un cits citu par to, kā runāt ar Trampu.

"Eiropas līderi palīdzēja Zelenskim noformulēt atvainošanos Trampam pēc publiskā strīda par uzvalku. Viņi izstrādāja ukraiņiem pieņemamu pamiera priekšlikumu. Un Eiropas līderi, kuri sazvanās ar Trampu (viņš dažkārt negaidīti piezvana), izmantoja saziņu ar viņu, lai uzsvērtu, ka Putins apdraud ASV intereses. Īpaši izpalīdzīgs bija Makrons, kurš izmantoja savas ilggadējās, lai gan dažkārt sarežģītās attiecības ar Trampu, lai nodotu vēstījumu, ka atbalsts Ukrainai palīdzēs Baltajam namam gūt uzvaras. Abi līderi sazinās gandrīz katru otro dienu," ziņoja laikraksts.

Turklāt Tramps ir publiski izrādījis neapmierinātību ar Putinu, sakot, ka Krievijas diktators sarunās ar viņu nepārtraukti ierosinājis visādas muļķības. Pēdējā saruna notika 3.jūlijā, dienu pirms Tramps piezvanīja Zelenskim.

Laikraksta avoti vēsta, ka Zelenska komanda pēc viņu telefonsarunas 4.jūlijā bijusi sajūsmā.

Kāda Ukrainas amatpersona žurnālistiem pastāstīja, ka Tramps 4.jūlijā sacījis Zelenskim, ka Ukraina, paliekot aizsardzībā, nemainīs kara gaitu un tai ir jāpāriet uzbrukumā. Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Financial Times", uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: "Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim."

Vēlāk pats Tramps un Baltais nams centās mīkstināt sacīto, un Tramps paziņoja, ka Ukrainai netiks piegādāti ieroči, kas varētu sasniegt Maskavu. Savukārt Baltā nama preses pārstāve skaidroja, ka Tramps tikai vēlējās iegūt informāciju, bet neaicināja veikt triecienus.

Kopš šīs sarunas ir pagājušas nepilnas divas nedēļas, un Tramps ir nolēmis pārdot Ukrainai ieročus par Eiropas līdzekļiem. Kā raksta "Washington Post", Trampa sabiedrotie apgalvo, ka viņš nav atteicies no sava galvenā mērķa - pēc iespējas ātrāk izbeigt karu Ukrainā. Viņš piekritis ieroču pārdošanai, jo "tas ļaus viņam distancēties no atbalsta Ukrainai, vienlaikus saglabājot pietiekamu ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu par labu miera līgumam".

Itālijas Kultūras ministrija tomēr ir mainījusi savu sākotnējo lēmumu - atļaut Krievijas diriģentam Valērijam Gergijevam - prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajam - šovasar uzstāties festivālā "Un’Estate da RE". Tas būtu bijis viņa pirmais koncerts Rietumos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Vairāk lasiet šeit.

Jāpiebilst, ka Gergijevs, kuram Itālijā ir prāvi nekustamie īpašumi, ir uzaicināts diriģēt simfonisko koncertu 27.jūlijā Kazertas pilī, Itālijas dienvidos netālu no Neapoles.

Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, kurā brīdināja, ka šis koncerts riskē nosūtīt nepareizu vēstījumu un Krievija var to izmantot savai propagandai. Viņš norādīja, ka koncertu finansē Kampānijas reģions.

Kampānijas reģiona līderis Vinčenco De Luka no centriski kreisās Demokrātiskās partijas aizstāvēja koncertu, sakot, ka "kultūra ir līdzeklis, lai uzturētu atvērtu dialogu". Tikmēr citi Demokrātiskās partijas locekļi aicinājuši atcelt koncertu.