TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis piedāvā samainīt okupētās teritorijas, Krievija atbild ar viņa noslepkavošanas draudiem

414. bezpilota trieciena aviācijas brigāde, kas pazīstama kā "Magyar's Birds", demonstrēja nesen iznīcinātās Krievijas tehnikas kopsavilkumu, kas tika iznīcināta Doneckas apgabalā. Ieskaitot iznīcināto T-90.

Viceprezidents Dž.D. Venss piektdien Minhenes drošības konferences laikā, kurā pulcējas pasaules līderi, tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vensa mērķis ir koncentrēties uz Ukrainas konflikta izbeigšanu savā pirmajā viceprezidenta ārvalstu braucienā. Viņu pavadīs īpašais sūtnis Krievijā un Ukrainā Kīts Kellogs, kurš vēlāk apmeklēs Ukrainu.

Valsts kases sekretārs Skots Besents arī plāno tikties ar Zelenski, lai gan laiks joprojām nav skaidrs. Venss ir iebildis pret turpmāku ASV palīdzības sniegšanu Ukrainai, taču Tramps deva mājienus uz potenciālu darījumu, kas paredz 500 miljardus dolāru par retzemju minerāliem apmaiņā pret militāro atbalstu. Zelenskis ir paudis atvērtību šādam darījumam.

Tramps šonedēļ varētu runāt arī ar Zelenski, jo viņš veic sarunas gan ar Ukrainu, gan Krieviju.

Donalds Tramps sveica no Krievijas cietuma atbrīvoto amerikāņu skolotāju Marku Fogelu, nodēvējot to par "labticības izrādi" no Maskavas. Fogels, kurš tika aizturēts 2021. gadā par medicīniskās marihuānas glabāšanu, tika atbrīvots ieslodzīto apmaiņas ietvaros.

Tramps deva mājienus par vēl vienu drīzu atbrīvošanu, slavējot vienošanos kā "ļoti godīgu" un potenciālu soli pretī Ukrainas kara izbeigšanai.

Fogels, kurš vairākus gadus pavadīja soda kolonijā, izteica pateicību, nodēvējot sevi par "laimīgāko cilvēku uz Zemes". Viņa ģimene kritizēja Baidena administrāciju par "birokrātisku bezdarbību", savukārt Trampa komanda uzsvēra viņa straujās sarunas.

Atbrīvošana iezīmē retu diplomātisku izrāvienu ASV un Krievijas saspīlētajās attiecībās.

Donalds Tramps ierosināja, ka Ķīna varētu palīdzēt izbeigt karu Ukrainā, atsaucoties uz Pekinas "lielo ietekmi" šajā situācijā. Viņš šo jautājumu apsprieda ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu pirms viņa inaugurācijas un cer sarunas turpināt.

Tomēr Trampa nesenais 10% tarifs Ķīnas importam sarežģī ASV un Ķīnas attiecības. Kamēr Pekina ir veicinājusi savu miera plānu, tās atbalsts Krievijai rada šaubas par tās neitralitāti.

Eksperti uzskata, ka Ķīna varētu iejaukties, ja saskatīs priekšrocības attiecību uzlabošanā ar ASV, taču tā neriskēs vājināt Krieviju. Tikmēr Tramps deva mājienus, ka Vašingtona varētu pieprasīt no Ukrainas "kompensāciju" par militāro palīdzību, satraucot ASV sabiedrotos.

ASV un Ukrainas amatpersonas tiksies Minhenes drošības konferencē, taču Tramps vēl nav izklāstījis savus miera nosacījumus. Joprojām nav skaidrs, vai Sji var patiesi ietekmēt Putinu.

Ukraina jebkurās potenciālās miera sarunās piedāvās Krievijai teritoriju apmaiņu, otrdien publicētā intervijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis piektdien Minhenes Drošības konferencē tiksies ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, kurš ir bieži kritizējis ASV militāro atbalstu, kas Ukrainai ir vitāli svarīgs karā pret Krieviju.

"Ir balsis, kas saka, ka Eiropa var piedāvāt [Ukrainai] drošības garantijas bez amerikāņiem, un es vienmēr saku nē," Zelenskis pavēstīja britu laikrakstam "Guardian" intervijā, kas otrdien tika publicēta šī laikraksta vietnē.

"Drošības garantijas bez Amerikas nav īstas drošības garantijas," sacīja Zelenskis.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 853 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 023 tankus, 20 871 bruņutransportieri, 22 976 lielgabalus un mīnmetējus, 1276 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1061 zenītartilērijas iekārtu, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 24 919 bezpilota lidaparātus, 3057 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 36 928 automobiļus un autocisternas, kā arī 3742 specializētās tehnikas vienības.

No šodienas līdz ceturtdienai aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) darba vizītē apmeklēs Briseli, lai NATO aizsardzības ministru sanāksmē pārrunātu transatlantisko sadarbību, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu, informēja Aizsardzības ministrija.

Sprūds aizsardzības ministrus sanāksmes laikā aicinās kolektīvi stiprināt NATO spējas gan gaisā, gan jūrā, gan uz zemes, īpaši uzsverot nepieciešamību alianses dalībvalstīm palielināt savus aizsardzības izdevumus.

Tāpat Sprūds piedalīsies Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē, kurā aizsardzības ministri pārrunās aktuālo drošības situāciju un militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Trešdienas rītā Krievijas raķešu triecienā Kijivā gājis bojā viens cilvēks un trīs guvuši ievainojumus, ziņo varasiestādes un amatpersonas.

Valsts ārkārtas situāciju dienests ziņo, ka Oboloņas rajonā izcēlies liels ugunsgrēks, kur deg biroju ēkas septiņi stāvi. Tur gājis bojā viens cilvēks.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko pavēstīja, ka cietuši trīs cilvēki, tostarp deviņus gadus veca meitene, kas nogādāta slimnīcā.

Saskaņā ar Valsts ārkārtas situāciju dienesta informāciju Kijevas Holosejevas rajonā deg noliktava 600 kvadrātmetru platībā.

Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis viena gada līgumu brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas vēlas dienēt valsts Aizsardzības spēkos, otrdien pavēstīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

"Mēs veidojam jaunu armijas komplektēšanas sistēmu, kas atbilst laikmeta izaicinājumiem," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

Līgums brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem viena gada garumā paredz vispārējās militārās pamatapmācības, profesionālās apmācības un adaptācijas kursu militārajā vienībā.

Ukrainā janvārī tuvas darbības rādiusa bezpilota lidaparāti nogalināja un ievainoja vairāk civiliedzīvotāju, nekā jebkurš cits ierocis, otrdien paziņojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā (HRMMU).

Saskaņā ar HRMMU pārbaudītajiem datiem 2025.gada janvārī Ukrainā tika nogalināti vismaz 139 civiliedzīvotāji un 738 ievainoti. 38 nāves gadījumus izraisīja un 223 cilvēkus ievainoja droni, kas nometa sprāgstvielas uz civiliedzīvotājiem, no kuriem daudzi atradās privātā vai sabiedriskā transportā.

Misijas vadītāja Daniela Bella uzsvēra, ka tuvas darbības rādiusa droni rada vienus no lielākajiem draudiem civiliedzīvotājiem frontes zonās.

Misija ziņoja, ka janvārī 95% no upuriem, ko nogalināja tuvas darbības rādiusa droni, tika reģistrēti Ukrainas kontrolētajā teritorijā, bet 5% - Krievijas okupētajās teritorijās.

Sevišķi daudz upuru bija Ukrainas kontrolētajā Hersonas apgabala teritorijā. Šajā apgabalā janvārī 70% civiliedzīvotāju nāves gadījumu izraisīja droni, noskaidrojusi HRMMU.

Saskaņā ar HRMMU rīcībā esošajiem datiem tuvas darbības rādiusa dronu nogalināto civiliedzīvotāju skaits ievērojami pieauga 2024.gadā, sevišķi gada otrajā pusē.