Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis piedāvā Kimam iemainīt savus "denacifikatorus" pret Krievijā sagūstītajiem ukraiņu karavīriem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenski...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:22
Advijivkas pārpalikušie iedzīvoitāji var novērtēt "brāļu tautas" atnesto laimīti
Šodien 07:07
Zelenskis gatavs Ziemeļkorejas diktatoram Kimam nodot sagūstītos tautiešus apmaiņā pret ukraiņu karavīriem Krievijas gūstā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka ir gatavs nodot sagūstītos Ziemeļkorejas karavīrus Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam apmaiņā pret Ukrainas karavīriem, kas atrodas Krievijas gūstā.

Platformā "X" un citos sociālajos tīklos Zelenskis svētdien arī publicējis pirmos video, kuros redzama ziemeļkorejiešu pratināšana.

"Līdzās pirmajiem sagūstītajiem karavīriem no Ziemeļkorejas neapšaubāmi būs arī citi. (..) Pasaulē nevajadzētu būt ne mazāko šaubu, ka Krievijas armija ir atkarīga no Ziemeļkorejas militārās palīdzības," platformā "X" pauda Zelenskis.

"Putins pirms trim gadiem sāka ar ultimātiem NATO un mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi, bet tagad viņš nevar iztikt bez Phenjanas militārā atbalsta," norādīja Ukrainas prezidents.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:44
Doneckas apgabalā pūce notriec krievu okupantu izlūkdronu
Vakar 23:13
Volcs: Trampa un Putina telefonsaruna gaidāma drīz

ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna varētu notikt "tuvākajās dienās un nedēļās", svētdien telekanālam ABC sacīja Trampa nacionālās drošības padomnieka amatam izraudzītais kongresmenis Maiks Volcs.

Tramps ceturtdien paziņoja, ka abu līderu tikšanās plāni jau tiek gatavoti.

"Sagatavošanās darbi jau notiek," atbildot uz jautājumu par gaidāmo tikšanos, svētdien ABC ēterā sacīja Volcs.

"Jūs nevarat noslēgt vienošanos, ja jums nav kaut kādu attiecību vai dialoga ar otru pusi, un mēs to noteikti izveidosim tuvāko mēnešu laikā," sacīja kongresmenis.

Uz jautājumu, vai sarunās piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Volcs atbildēja, ka tikšanās formāts vēl nav noteikts.

"Mēs vēl neesam noteikuši precīzu tās formātu, mēs pie tā strādājam, bet es sagaidu, ka vismaz tuvākajās dienās un nedēļās būs telefona zvans, tātad tas būtu solis, un no turienes mēs dosimies tālāk," sacīja Volcs.

Šveice nule paudusi gatavību rīkot Trampa un Putina tikšanos.

Volcs nesniedza nekādu informāciju par to, kur gaidāmā tikšanās varētu notikt.

Kremlis piektdien paziņoja, ka "atzinīgi vērtē" Trampa gatavību dialogam par Krievijas karu pret Ukrainu, taču norādīja, ka nekādi konkrēti plāni nav izstrādāti un tikšanās klātienē varētu notikt tikai pēc Trampa inaugurācijas 20.janvārī.

Maskava jau iepriekš noraidījusi Trampa komandas nopludinātā miera plāna nosacījumus, kas paredzēja iesaldēt frontes līniju, atlikt Ukrainas dalību NATO uz 20 gadiem un izvietot Eiropas miera uzturētājus.

Volcs svētdienas intervijā arī norādīja, ka nav "reālistiski" gaidīt pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajiem Ukrainas reģioniem, arī no Krimas.

Vakar 22:44
Tikmēr Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, viens no galvenajiem Kremļa sabiedrotajiem Eiropā, žēlojas par "uzmācīgo ubagu" Zelenski

"Es šeit neesam, lai ietu roku rokā ar prezidentu Zelenski! Atzīstos, viņš man reizēm apnīk, viņš brauc pa Eiropu, diedelē, šantažē, lūdz citiem naudu, tam jāpieliek punkts," parlamenta komitejā paziņoja Fico.

Burtiski neticas, ka divas Austrumeiropas valstis, kuru demokratizācijas centienus attiecīgi 1956. un 1968. gadā ar tankiem apspieda Krievijas priekštece Padomju Savienība, Ungārija un Slovākija (toreiz bijusi Čehoslovākijas sastāvā, bet faktiskais vietējo komunistu līderis bija slovāks Aleksandrs Dubčeks), ir uzticamākās mūsdienu reihu atjaunojušās Krievijas atbalstītājas Eiropas Savienībā un NATO.

Vakar 22:10
Kremļa draugu, Slovākijas parlamenta delegācijas lidojumam pie Putina pēc Polijas atteikuma savu gaisa telpu piešķīrusi Latvija
Vakar 21:42
Vienkāršs atgādinājums, kas ir "Russia Today" vadītājas Margaritas Simonjanas vīrs, komā guļošais Tigrans Keosajans, par kura sūro likteni lej līdzjūtības asaru ne viens vien "opozicionārs"
Vakar 21:18
Aizvien vairāk ziemeļkorejiešu atrod savu galu, cīnoties pret ukraiņiem par Kima draugu Putinu
Vakar 20:51
Birokrātisku problēmu dēļ tūkstošiem Ukrainai paredzēto Lietuvas dronu palikuši noliktavās
Vakar 20:28
Kurskas apgabala Sudžas iedzīvotājs stāsta, kurš sadedzināja viņa māju
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".