TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija par ienaidniekiem uzskatīs visus, kas sadarbojas ar tās zvērību izmeklēšanas tribunālu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Organizācijas "Rose on Hand" brīvprātīgie parādīja sekas pēc Krievijas vadāmas aviācijas bumbas trāpījuma dzīvojamajai ēkai Kupjanskā.
"[Russians] are not letting people live here, and there probably won't be any life here."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 26, 2025
Volunteers from the Rose on Hand organization showed the aftermath of a hit by a Russian guided aerial bomb on a residential building in Kupiansk.
📹: o_chopenko/Instagram pic.twitter.com/YYBZbHYPhe
Militārā izlūkošana prognozē, ka Krievija nākamo piecu gadu laikā uzbruks NATO sabiedrotajiem. ES varētu saskarties ar miljoniem dronu.
To intervijā "Sky News" paziņoja ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
"Krievijai varētu būt aptuveni 5 miljoni dronu, tāpēc, lai uzvarētu, mums ir nepieciešamas spējas, kas pārsniedz to," viņš teica.
Kubiļus brīdināja, ka, ja Vladimirs Putins pavēlēs uzbrukt, Eiropa saskarsies ar "kaujā pārbaudītu" Krievijas armiju, kas spēj izmantot "dronu miljonus".
Inovāciju loma un dronu kara nākotne
NATO samitā Hāgā vienojās palielināt investīcijas dronos un pieckāršot izdevumus pretgaisa aizsardzībai. Britu modelis "20-40-40" jau tagad izvirza dronus taktikas centrā: pirmajā vilnī - droni, pēc tam - tradicionālās platformas.
Uzņēmumi visā kontinentā izstrādā dronu ķērājus ar 5 km radaru un "lidojošām bumbām" Ukrainas armijai. Vācija un Apvienotā Karaliste paātrina iepirkumus un veido kopīgus ražošanas projektus, saprotot, ka uzvarēs tas, kurš ātrāk iegūs jauno tehnoloģiju.
"Šī gada ienaidnieka "vasaras ofensīvas" vilnis no Krievijas teritorijas apstājās," sacīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis.
"This year's wave of the enemy's 'summer offensive' from Russian territory is faltering," Commander-in-Chief Oleksandr Syrskyi said.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 26, 2025
Ar sabiedroto palīdzību Krievijas Federācija ir saražojusi trīs reizes vairāk "Iskander" tipa ballistisko raķešu nekā pirms gada.
Neskatoties uz starptautiskajām sankcijām, Krievija ir strauji palielinājusi "Iskander-M" ballistisko raķešu ražošanu. Kā atklājās "Kyiv Independent" izmeklēšanas laikā, tikai 2024. gadā Krievijas Federācijā tika saražotas vairāk nekā 700 šādu raķešu. Tas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Šādas izaugsmes galvenā garantija ir iekārtu piegāde no Ķīnas, Taivānas un Baltkrievijas, kas tika organizēta, izmantojot starpnieku ķēdi, lai apietu sankcijas. Šīs programmas centrā bija Votkinskas rūpnīca - uzņēmums, kurā tiek montētas ne tikai "Iskander" raķetes, bet arī "Jars", "Bulava" un, pēc dažu avotu domām, sensacionālais jaunums - "Orešņik".
Krievijas iebrucēji ir pavirzījušies uz ziemeļiem no Harkivas, savukārt Ukrainas aizsardzības spēkiem ir izdevies atvairīt ienaidnieku Borovskas virzienā.
Amerikas Kara pētījumu institūta (ISW) pētnieki savā elektroniskajā resursā ziņoja par Harkivas apgabalā reģistrētajām kaujas līnijas izmaiņām.
Analizējot ģeogrāfiskās atrašanās vietas attēlus un video materiālus, viņi apstiprināja, ka Krievijas okupācijas armijas karavīri spēja pavirzīties uz priekšu Harkivas apgabala ziemeļos, pārņemot kontroli pār daļu no jaunām teritorijām Volčanskas ziemeļrietumu daļā.
Runājot par Krievijas puses paziņojumiem par Krievijas bruņoto spēku "panākumiem" Kupjanskas tuvumā (uz ziemeļiem un rietumiem no Golubovkas), ISW šo informāciju neapstiprināja. "Uz 2025. gada 25. jūniju Krievijas karaspēks atrodas trīsarpus kilometru attālumā no Kupjanskas ziemeļu administratīvās robežas," raksta amerikāņu analītiķi. Vērts atzīmēt, ka Ukrainas karavīri guva arī lokālus panākumus, atgūstot pozīcijas netālu no Zeļeņija ielas Harkivas apgabalā (Borovskas virzienā).
Ukraina atgriezusi savus "Bayraktar TB-2" dronus, un tie izlaužas cauri Krievijas pretgaisa aizsardzībai.
Ar raķetēm bruņoti "TB-2" atkal lido virs Ukrainas dienvidiem.
Ukraine just brought back its Bayraktar TB-2 drones—and they’re breaking through Russia’s air defenses
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 26, 2025
Missile-armed TB-2s are flying again over southern Ukraine. https://t.co/ahJahMJTA9
Krievijai cenšoties veidot jaunas vienības netālu no Somijas, tās spēki ir pārslogoti, kas pamudina uz ievērojamu spēku izvešanu no Kaļiņingradas, paziņoja Polijas ārlietu ministrs. Vairāk lasi šeit.
Dienvidkorejas izlūkdienesti apgalvo, ka Ziemeļkoreja varētu nosūtīt papildu karavīrus, lai atbalstītu Krievijas karu pret Ukrainu nākamo divu mēnešu laikā, ziņo "Reuters".
Ziņots, ka Phenjana turpina piegādāt Maskavai artilērijas lādiņus. Apmaiņā pret to tā, visticamāk, saņem tehnisko palīdzību satelītu palaišanā un raķešu vadības sistēmās.
🇰🇵 North Korea may send more troops to Russia for war in Ukraine — Seoul intel says
— NEXTA (@nexta_tv) June 26, 2025
South Korean intelligence claims that North Korea could deploy additional troops to support Russia’s war against Ukraine within the next two months, according to Reuters.
Pyongyang is also… pic.twitter.com/4lbm2uvbqT
ANO Hartas parakstīšanas 80. gadadienā Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja pasaules sabiedrību neaprobežoties tikai ar deklarācijām, bet gan aizsargāt starptautiskās tiesības ar konkrētām darbībām.
Par to liecina Sibihas paziņojums, ko viņš sniedza sociālajā tīklā "X".
"Pirms 80 gadiem ANO Harta tika parakstīta, lai nodrošinātu mieru un cieņu visiem. Lai nodrošinātu, ka neviena tauta neciestu no neizprovocētas agresijas," atcerējās Ārlietu ministrijas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina stāvēja Apvienoto Nāciju Organizācijas pirmsākumos un šodien aizstāv tās pamatus frontes līnijās - ar pretošanos, diplomātiju un tautas apņēmību.
Sibiha uzsvēra, ka Krievijas karš ir ne tikai uzbrukums Ukrainai, bet arī tiešs uzbrukums principiem, uz kuriem balstās starptautiskā drošības sistēma.
"Ukrainas robeža ir starptautisko tiesību robeža," viņš teica.
Sibiha uzsvēra, ka ANO Harta nav iznīcināta, bet gan tiek nodota. Un pirmām kārtām - no Krievijas puses, kas, neskatoties uz rupjiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, joprojām ieņem pastāvīgu vietu ANO Drošības padomē.
"Mēs nesvinam šo gadadienu. Mēs aicinām visas mieru mīlošās ANO dalībvalstis aizstāvēt Hartu nevis ar vārdiem, bet gan ar darbiem," uzsvēra ministrs.
Ukraina kā organizācijas dibinātājvalsts iestājas par ANO reformu. Vienai no galvenajām izmaiņām jābūt veto tiesību ierobežošanai agresijas, genocīda, kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci gadījumos.
"Starptautiskajām tiesībām jābūt likumam, nevis deklarācijai," rezumēja Sibiha.
80 years ago, the UN Charter was signed to ensure peace and dignity for all. To ensure that no nation would suffer unprovoked aggression, that sovereignty would be sacred, and that peace would be built on the rule of law.
— Andrii Sybiha 🇺🇦 (@andrii_sybiha) June 26, 2025
Ukraine stood at the UN’s first hours. Today, it stands…
Krievijā darba devēji atsakās pieņemt darbā militāros veterānus, kas piedalījās iebrukumā Ukrainā. Viņiem savos CV ir jāmelo par savu militāro karjeru, lai tiktu pieņemti darbā par piegādes kurjeriem.
Timurs Gromovs tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa meli tika pārraidīti valsts televīzijā.
Russia: Employers refuse to hire military veterans who participated in the invasion of Ukraine.
— Igor Sushko (@igorsushko) June 26, 2025
They are having to lie on their resumes about their military career to just get hired as delivery couriers.
Timur here got fired after his lie aired on state TV (jk I dunno, prolly 🤷🏼) pic.twitter.com/K8d6bT8kTR
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".