TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni uzbrukuši Kazaņas aviācijas rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Putin congratulated Donald Trump on inauguration day.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 20, 2025
He said that Russia is open to dialogue and negotiations but emphasized that "We will, of course, fight for the interests of Russia, for the interests of the Russian people. This, in fact, is the goal and meaning of the… pic.twitter.com/NJndm0bcWs
Attention, Europe!
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 20, 2025
Russian propagandist Solovyev promises to "bring plaques from Berlin, Bonn, and Paris."
He adds that he won't be able to bring one from London because it would be underwater.
And yet, Russia claims it doesn't really intend to attack NATO... pic.twitter.com/y26ADEJr8D
Krievijas līderis Vladimirs Putins apsveica Trampu ar viņa atgriešanos amatā, īpaši uzteicot Trampa "vēlmi atjaunot tiešus sakarus ar Krieviju, kurus aizejošā administrācija esot pārtraukusi "ne jau Krievijas dēļ"". "Mēs dzirdam arī viņa izteikumus par nepieciešamību darīt visu, lai novērstu trešo pasaules karu," tikšanās laikā ar Krievijas Drošības padomes locekļiem sacīja Putins. "Protams, mēs atzinīgi vērtējam šo attieksmi un apsveicam ASV prezidentu ar stāšanos amatā."
"Es apsveicu prezidentu Trampu un amerikāņu tautu ar Amerikas Savienoto Valstu 47. prezidenta inaugurāciju. Šodien ir pārmaiņu diena un arī cerību diena tam, lai tiktu atrisinātas daudzas problēmas, tai skaitā globālie izaicinājumi. Prezidents Tramps vienmēr ir bijis izlēmīgs, un viņa sludinātais miers, pielietojot spēka politiku, sniedz iespēju stiprināt Amerikas vadību un panākt ilgtermiņa un taisnīgu mieru, kas ir galvenā prioritāte," mikroblogošanas vietnē "X" norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Šis gadsimts tiek veidots tieši tagad, un mums visiem ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka tas ir lielisks un veiksmīgs gadsimts demokrātijām, nevis tiem, kas vēlas mūs iznīcināt. Mēs vēlam jums panākumus, prezident Tramp! Ceram uz aktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību. Kopā mēs esam stiprāki, un kopā mēs varam nodrošināt lielāku drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi pasaulei, kā arī abām mūsu valstīm," vēstīja Zelenskis.
"Mēs vairs neiegūsim valsts budžeta līdzekļus, palielinot nodokļus ASV iedzīvotājiem. Mēs celsim nodokļus ārvalstu pilsoņiem, lai bagātinātu savu valsti un savus iedzīvotājus. Tāpat mēs neiesaistīsimies nevajadzīgos karos. Mūsu valsti definēs ne tikai kari, ko mēs pārtrauksim, bet arī tie, kuros mēs neiesaistīsimies," norādīja Tramps, sniedzot šķietamas norādes par karadarbību Ukrainā.
The DPRK bypasses UN sanctions by importing equipment from Spain, which is necessary for the military industry. For this purpose, gasket companies in Mexico, South Africa and China are used, NK News reported.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 20, 2025
In particular, a report released by ISIS on January 15 shows that… pic.twitter.com/pCMFeDGKTA
Немецкая фирма отрицает поставки оружия в Россию в комментарии для DW. В конце 2024 года российское издание The Insider и ряд европейских СМИ опубликовали совместное расследование о том, что РФ получает снайперские винтовки и патроны к ним из ЕС и США через страны бывшего СССР в… pic.twitter.com/WM76kC6Jer
— DW на русском (@dw_russian) January 19, 2025
2024. gada beigās Krievijas izdevums "The Insider" un vairāki Eiropas izdevumi publicēja kopīgu pētījumu par to, ka Krievija saņem snaiperu šautenes un to patronas no ES un ASV. Publikācijā norādīts, ka Hamburgas firma "Hans Wrage & Co" atteikusies no tiešām ieroču un munīcijas piegādēm Krievijai, taču turpinot piegādāt pneimatiskās lodes, šauteņu futrāļus, mednieku apģērbu un apavus.
Kompānija apgalvo, ka neviens no tās ieročiem Krievijā nav nokļuvis.
Putin congratulated Donald Trump on inauguration day.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 20, 2025
He said that Russia is open to dialogue and negotiations but emphasized that "We will, of course, fight for the interests of Russia, for the interests of the Russian people. This, in fact, is the goal and meaning of the… pic.twitter.com/NJndm0bcWs
Kā parasti, Putins stāsta, ka Krievija vienmēr bijusi gatava "dialogam", "miera sarunām", "taisnīgam risinājumam", un prasa Krievijas "likumīgo interešu" ievērošanu, kuru dēļ Krievija uzsāka un turpina asiņaino karu Ukrainā.
Вторая армия мира отправляет штурмовиков на передовую (смотреть со звуком)https://t.co/J2uBTY0nrT #55омсбр #всрф pic.twitter.com/qYDXZXBG7K
— Necro Mancer (@666_mancer) January 19, 2025
Ja Francija un Eiropa nestāsies pretī jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa politikai, tās riskē tikt sagrautas un nostumtas malā, uzskata Francijas premjerministrs Fransuā Beirū.
"Līdz ar prezidenta inaugurāciju ASV ir pieņēmušas lēmumu par politiku, kas ir neticami dominējoša," sacīja Beirū, runājot par nākamās Trampa administrācijas politiku attiecībā uz dolāru, rūpniecību un investīcijām.
"Ja mēs neko nedarīsim, mūsu liktenis būs vienkāršs. Pār mums dominēs, mēs tiksim sagrauti, mēs tiksim nostumti malā. Tas ir atkarīgs no mums, francūžiem un eiropiešiem," viņš piebilda.
Trampa inaugurācija nostāda mūs aci pret aci ar mūsu atbildību, uzsvēra Beirū. Vienlaikus viņš atgādināja arī par Ķīnas spēku.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vēl pirms Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās uzsvēra, ka Eiropai ir svarīgi iegūt stratēģisku autonomiju, ierobežojot tās atkarību no ASV, jo īpaši aizsardzības jomā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".