TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni Krievijas militārajā lidlaukā Engelsā iznīcinājuši raķešu noliktavu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Investīcijas ieroču ražošanā ir nepieciešamas gan Ukrainā, gan jūsu valstīs. Eiropai ir nepieciešama tehnoloģiska neatkarība, tostarp ieroču ražošanā.
Viss, kas nepieciešams, lai aizstāvētu kontinentu, ir jāražo tepat Eiropā. Mums ir jāstrādā kopā, un es augstu vērtēju tos, kuri jau sper konkrētus soļus šajā virzienā."
President Zelenskyy addressed the participants of the European Council meeting:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 20, 2025
"Investments in weapons production are needed both in Ukraine and in your countries. Europe needs technological independence, including in weapons manufacturing.
Everything necessary to defend the… pic.twitter.com/fcQZHx3hfk
"Ja Krievija neplāno atkārtoti iebrukt kaimiņvalstīs, nav skaidrs, kāpēc tai nevajadzētu pieņemt drošības garantijas, kas ir tikai aizsardzības," sacīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni.
⚡️ Extending NATO's Article 5 to Ukraine would test Russia’s peace intentions, Meloni says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
"If Russia does not plan to invade its neighbors again, it is not clear why it should not accept security guarantees that are only defensive," Italy's PM said.https://t.co/aUFhFj8NiN
Tā kā Krievija cenšas izslēgt Ukrainu un Eiropu, ASV, Ukraina un Eiropa saglabā vienotu nostāju par savu būtisko lomu miera sarunās, lai izbeigtu karu, vēsta ASV Kara izpētes institūts (ISW).
ISW: Kremlin demands Ukraine give up territory Russia doesn't control
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 20, 2025
As Russia seeks to exclude Ukraine and Europe, the US, Ukraine, and Europe maintain a unified position on their essential role in peace talks to resolve the war.https://t.co/AOk1NzWTN3
Krievija uzskata Ukrainas konstitūciju par "šķērsli" miera centieniem, jo tā nepieļauj teritoriālās izmaiņas, sacīja Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis jebkādās miera sarunās noraidījis Krievijas okupācijas atzīšanu Ukrainas teritorijās, nosaucot to par "sarkano līniju", kuru Kijiva nepārkāps.
Ukrainas konstitūcija nosaka, ka "Ukrainas teritorija tās pašreizējās robežās ir nedalāma un neaizskarama".
President Volodymyr Zelensky has rejected recognizing Russian occupation of Ukrainian territories in any peace talks, calling it a "red line" that Kyiv will not cross.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
Ukraine's Constitution states that the "territory of Ukraine within its present border is indivisible and…
Krievijas spēki uzbrukumu tipogrāfijai veica 2024. gada 23. maijā, nogalinot septiņus cilvēkus un ievainojot 21 cilvēku.
⚡️ Kharkiv's Faktor Druk printing house fully restored after Russian missile attack.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
Russian forces struck the printing facility on May 23, 2024, killing seven people and injuring 21.https://t.co/VY2OcIF8T1
"Neviens vēl nav oficiāli pieteicies. Tātad, viņi neoficiāli zondē situāciju," apgalvoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
⚡️ Russia hasn't received requests from foreign companies seeking to return, Medvedev says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
“No one has officially applied yet. So, they are informally probing the ground,” Dmitry Medvedev, the deputy chairman of Russia's Security Council, claimed.https://t.co/JNba2tIbtu
Buferzona kalpotu "gan Krievijas, gan Eiropas interesēm", laikrakstam "Financial Times" sacīja Ungārijas Eiropas lietu ministrs Janošs Boka.
⚡️ Hungary wants Ukraine as 'buffer zone' between Russia, Europe.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
A buffer zone would serve the "interests of both Russia and Europe," Hungary's European Affairs Minister Janos Boka told the Financial Times.https://t.co/5cfeLUgaDb
Ukrainas pilsoņiem, kas uzturas Krievijā un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, jāpamet tās līdz 10. septembrim vai "jānoregulē savs juridiskais statuss", teikts Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītajā oficiālajā dekrētā, kas publicēts 20. martā.
Ukrainian citizens residing in Russia and Russian-occupied territories of Ukraine must leave by Sept. 10 or "regulate their legal status," according to an official decree signed by Russian President Vladimir Putin and published on March 20.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 20, 2025
Citos Krievijas uzbrukumos citos reģionos gāja bojā vismaz pieci civiliedzīvotāji un 24 tika ievainoti. Uzbrukumi bija vērsti uz pilsētām un dzelzceļa elektroenerģijas infrastruktūru.
Russian drones injure 10 in Kropyvnytskyi in massive drone assault
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 20, 2025
Other Russian attacks killed at least five civilians and injured 24 in other regions, targeting cities and railway power infrastructure.https://t.co/J267AhoxvI
"Būsim gatavi savu iespēju robežās vismaz trīs dienu izdzīvošanai bez valsts struktūru palīdzības. Uzkrāsim ūdeni, pirmās nepieciešamības zāles, higiēnas preces, pārtiku un gaismas avotus, kas nav atkarīgi no elektrotīkla. Sagatavosim arī uzlādētas jaudas bankas," sacīja iekšlietu ministra vietnieks Vīslavs Lešņikevičs.
Viņš arī ieteica izmantot tranzistoru radio, "kas dažkārt varētu būt vienīgais veids, kā saņemt informāciju".
In Poland, the Ministry of the Interior Urges Сitizens to Stock Up for Three Days of Autonomous Survival
— NEXTA (@nexta_tv) March 20, 2025
"Let’s be prepared, within our means, for at least three days of survival without assistance from state structures. Let’s stock up on water, essential medicines, hygiene… pic.twitter.com/vuFDQoqh7v
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
