TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi veikuši triecienu pa "Shahed" noliktavu Krasnodaras apgabalā

Lietuva izmēģina dzelzs prettanku barjeras, kas tiks izmantotas uz Lietuvas robežas ar Krieviju līdztekus "pūķa zobiem".

Drons fiksē brīdi, kur redzams, kā Doneckas apgabalā uz prettanku mīnas uzbrauc automašīna ar vairākiem okupantiem. Notiek sprādziens, kurā neviens neizdzīvo. Ukraiņi ziņo, ka transportlīdzeklī atradās 6 iebrucēji.

Izdevums "Gazeta Wyborcza" norāda, ka bez derīgas Polijas pases Šmits "faktiski atrodas ieslodzījumā Baltkrievijā", jo viņš var ceļot tikai uz Krieviju.

Šmits ir bijušais Varšavas Otrās vojevodistes administratīvās tiesas tiesnesis. Maijā viņš lūdza politisko patvērumu Baltkrievijā, sakot, ka viņu "polijā vajā un viņam draudēts neatkarīgas politiskās pozīcijas dēļ".

Polijā Šmits tiek apsūdzēts par slepenas informācijas nodošanu ārvalstu izlūkdienestiem un līdzdalību ārvalstu izlūkdienestu darbībā.

Varšavas tiesa Šmitu aizmuguriski arestēja un lika viņam atņemt tiesneša imunitāti, un Polijas Nacionālā prokuratūra drīz vien iekļāva viņu valsts meklēšanā. Jūnijā Varšavas apgabaltiesa izdeva Šmita Eiropas aresta orderi.

Baltkrievijā Šmits strādā par propagandistu valsts aģentūrā "BelTA", kur viņš cenšas popularizēt krievu naratīvus poļu auditorijai un slavē diktatoru Lukašenko.

Ceturto dienu pēc Ukrainas bruņoto spēku uzbrukuma to nevar nodzēst. Anektētās Krimas vadītājs sacīja, ka video nav redzams sprādziens, bet gan "uzliesmojoša materiāla izplūde".

Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs sociālajos tīklos apgalvojis, ka trīs Krievijas politiķi centušies pasūtīt viņa slepkavību. Kā norāda Kadirovs, lieta saistīta ar septembrī notikušo apšaudi Maskavā, netālu no Krievijas lielākā tiešsaistes mazumtirgotāja "Wildberries" telpām. Jau ziņots, ka 18. septembrī Maskavas birojā izcēlās apšaude , kuras laikā bojā gāja divi ēkas apsargi. Slepkavībās tiek vainots Krievijas bagātākās sievietes Tatjanas Bakalčukas vīrs Vladislavs, kas tika aizturēts nākamajā. Kā ziņo mediji, strīds esot izcēlies, jo bijušie mīlnieki nav spējuši vienoties par uzņēmuma nākotni.  Apšaudē tika nogalināti divi šī uzņēmuma apsargi inguši, un konfliktā apšaudes pretējās pusēs bijuši ingušu un čečenu tautības pārstāvji.

Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 666 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8953 tankus, 17 800 bruņutransportierus, 19 322 lielgabalus un mīnmetējus, 1229 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 976 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 16 837 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 398 automobiļus un autocisternas, kā arī 3396 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

72 gadus vecais Austrumu cīņu speciālists un kādreizējais Holivudas aktieris Stīvens Sīgals kārtējo reizi pauda savu uzticību Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un gatavību karot krievu okupantu rindās Ukrainā, lai "karotu par savu prezidentu".

Sīgals paziņojis, ka jau nākamajā dienā pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī viņš uzrakstīja vēstuli Putinam, atbalstot viņa sākto karu. "Es viņam uzrakstīju, ka tagad mēs ieraudzīsim, kas ir mūsu īstenie tautieši un kas ir mūsu ienaidnieki. Es būšu sava prezidenta pusē un es cīnīšos sava prezidenta pusē," Sīgala paziņojumu citē Krievijas mediji.

Vairāk lasiet šeit.

Apcietinājumā Krievijā mirusi ukraiņu žurnāliste Viktorija Roščina, kura 2023. gada augustā tika nolaupīta darba laikā okupētajos Ukrainas austrumos, ceturtdien paziņojusi Ukrainas amatpersona. Krievijas medojos vēsta, ka sieviete mirusi jau 19. septembrī, bet Krievijas Aizsardzības ministrija viņas tēvu informējusi tikai tagad.

Vairāk lasiet šeit.