TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi notriekuši 60 krievu dronus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
In this disgusting video, a Russian "Z-blogger" says that Californians "deserve" the fires and they will "destroy sinners."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 12, 2025
I decided to share this filthy content because I think it is important to show the West what Russia thinks of them - many Russians support this… pic.twitter.com/GsSR5FIxnn
Pats Vitālijs Milonovs ir slavens ar geju meklēšanu zem katras gultas, ierosinot visdažādākās likumdošanas iniciatīvas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau sestdien bija paziņojis, ka sagūstītie ziemeļkorejieši tiek pratināti. Vairāk lasi šeit.
Ziemeļkorejas karavīrus, kas karo pret Ukrainu, Krievijas iedzīvotāji izmanto kā dzīvas ēsmas Ukrainas droniem. Tāpat šiem karavīriem ir "izskalotas smadzenes" un viņi no galvas iemācās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna runas. Par to liecina ieraksti bojāgājušās Ziemeļkorejas militārpersonas dienasgrāmatā, ko analizējuši neatkarīgi eksperti, raksta "The Wall Street Journal".
Dienasgrāmatā ir zīmējums, kurā detalizēti parādīts, kā Ziemeļkorejas karavīriem jāreaģē uz Ukrainas bezpilota lidaparāta tuvošanos. Vienam karavīram, kas nodēvēts par "ēsmu", jāstāv uz vietas, lai aizvilinātu bezpilota lidaparātu, bet citiem jānotriec drons. Tāpat dienasgrāmatā aprakstīta dzīve frontē, cīņas vadīšanas taktika, ir atzinība mīlestībā Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam.
Ukrainai pēc iespējas ātrāk jāiziet no "briesmu zonas", ko gadsimtiem ilgi veido Krievija, un tai jābūt galvenajai stratēģijai tuvākajai nākotnei, uzskata Ļvovas Katoļu universitātes profesors, vēsturnieks Jaroslavs Gricaks. To viņš teicis intervijā izdevumam "Glavkom".
"Stratēģija mums ir izstāties no Krievijas apakšas. Punkts. Beigt šo gadsimtu ilgo nelaimes vēstures periodu, kā teica Dragomanovs (Mihails Dragomanovs - ukraiņu vēsturnieks un XIX V. sabiedriskais darbinieks, - red.), zaudēto laiku, kad bijām kopā ar Krieviju. Ne jau tāpēc, ka Krievija ir slikta, bet tāpēc, ka Krievija ir bīstamības zona. Tas ir vai nu karš, vai represijas, kas nemitīgi atkārtojas. Lūk, mums no šīs briesmu zonas ir jāizstājas," norādīja vēsturnieks.
Lai gan ierašanās brīdī Kurskas apgabalā Ziemeļkorejas karavīriem trūka kaujas pieredzes, situācija strauji mainās. Ukrainas kaujinieki pastāstīja "Associated Press", ka Ziemeļkorejas karavīri, kas karo Krievijas pusē, ir disciplinēti un metodiski, turklāt viņi ir profesionālāki par viņu Krievijas kolēģiem.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrejs Jusovs norādīja, ka pirmo reizi pēdējo desmitgažu laikā Ziemeļkorejas armija iegūst reālu militāro pieredzi, un, pēc viņa teiktā, tas ir "globāls izaicinājums" - ne tikai Ukrainai un Eiropai, bet visai pasaulei.
Jusovs norādīja, ka Ziemeļkorejas spēki izmanto paši savus ieročus un iekārtas un ir iemācījušies tikt galā ar paštaisītiem ar sprāgstvielām pildītiem bezpilota lidaparātiem.
Polijas aizsardzības ministrsVladislavs Kosinjaks-Kamišs noraidīja iespēju nosūtīt Polijas karaspēku uz Ukrainu, lai nostiprinātu iespējamo uguns pārtraukšanu, kā arī pastāstīja par nogurumu Polijas sabiedrībā no "jauniem ukraiņu vīriešiem, kas brauc ar jaunākajām automašīnām". Par to raksta "Financial Times".
"Kad parādīsies miera plāns (ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa miera plāns, - red.), mēs to apspriedīsim, bet robežvalstis nav tās, kurām jelkādā veidā jāparādās ar savu karaspēku Ukrainā, jo es uzskatu, ka jābūt lielākam sloga sadalījumam un diversifikācijai NATO iekšienē," sacīja ministrs.
Laikraksts atgādināja, ka, lai gan Polija ir uzticama Ukrainas sabiedrotā tās aizsardzībā pret Krieviju, valstu attiecības "bijušas saspīlētas vēsturiskās neapmierinātības, lētā Ukrainas lauksaimniecības eksporta un pieaugošās vilšanās dēļ Ukrainas pilsoņiem, kas pametuši savu valsti".
Олаф Шольц пообещал продолжать звонить Путину по поводу Украины и выразил надежду, что президенты России и США вскоре встретятся https://t.co/5eN6WEnFdA
— The Insider (@the_ins_ru) January 12, 2025
Pēc Ukrainas militārās komandantūras pārstāvja Kurskas apgabalā Alekseja Dmitraškovska sniegtās informācijas, gaisa uzbrukums noticis 11. janvāra vakarā. Ēkā atradušies vairāk nekā 70 vecāka gadagājuma cilvēki.
Украинские власти в Курской области сообщили о российском авиаударе по интернату в Судже
— Медиазона (@mediazzzona) January 12, 2025
По информации представителя украинской военной комендатуры в Курской области Алексея Дмитрашковского, воздушная атака произошла вечером 11 января.
В здании интерната находились более 70… pic.twitter.com/6ZQKmnJOwF
No Doneckas apgabala 11. janvārī evakuēti vairāk nekā 130 cilvēki, tostarp 12 bērni.
Krievijas karaspēks pēdējās dienas laikā 20 reizes apšaudījis Doneckas apgabala apdzīvotās vietas, nogalinot vienu cilvēku Hrišinas ciemā, netālu no Pokrovskas.
⚡️Over 130 people, including 12 children, evacuated from Donetsk Oblast on Jan. 11.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 12, 2025
Russian troops shelled the settlements of Donetsk Oblast 20 times over the past day, killing one person in the village of Hryshyne, not far from Pokrovsk.https://t.co/dBx9GmHaoY
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".