TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi atkal intensīvi bombardē Kijivu, uzspļaujot Trampa reveransiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čehijas izlūkdienesti 2024. gadu nosaukuši par vienu no bīstamākajiem gadiem valsts drošībai Krievijas aktivitāšu dēļ. Tas ietver kiberuzbrukumus, dezinformāciju, spiegošanu un sabotāžas mēģinājumus.
To paziņoja Čehijas izlūkdienesta vadītājs Mihals Kudelka, ziņo "The Guardian".
Jaunā ziņojumā Čehijas izlūkdienests norāda, ka Krievija cenšas atjaunot plašu spiegu tīklu, slēpjoties aiz diplomātiem savā vēstniecībā Prāgā.
Dokumentā teikts, ka ienaidnieka dienesti ne tikai izmantoja savus aģentus, bet arī vervēja cilvēkus bez tiešas saistības ar Krievijas Federāciju. Piemēram, Baltkrievijas patvēruma meklētājam tika apmaksāts kriptovalūtā par prokrieviskas propagandas publicēšanu.
Krievi īpašu uzmanību pievērsa ekonomiski neaizsargātu cilvēku vervēšanai no valstīm ārpus ES, izmantojot tiešsaistes sludinājumus, jo īpaši "Telegram". BIS atzīmēja, ka daudzos gadījumos vervētie pat nezināja, ka veic Kremļa uzdevumu.
"Viņi ir iesaistīti visā, sākot no cilvēku vai paku pārvadāšanas līdz stratēģisku objektu filmēšanai un ļaunprātīgai dedzināšanai," teikts dokumentā.
Kā piemēru viņi min autobusu depo dedzināšanu Prāgā, ko, pēc izmeklēšanas datiem, pēc pasūtījuma, izmantojot internetu, organizēja Kolumbijas pilsonis.
Ziņojumā atsevišķi minēta arī Ķīnas naidīgā darbība, kas cenšas izdarīt spiedienu uz Čehijas sadarbību ar Taivānu un mazināt atsauces uz cilvēktiesību pārkāpumiem.
Krievijas uzbrukumi Ukrainai pēdējās nedēļās ir sasnieguši šausminošus apmērus. Civiliedzīvotāju upuru skaits izraisa asociācijas ar Otrā pasaules kara notikumiem, liecina ASV prezidenta īpašā pārstāvja Ukrainā Kīta Kelloga paziņojums konferencē Romā par Ukrainas atjaunošanu.
"Pēdējās nedēļas uzbrukumi ir vienkārši šausminoši. Krievija uzbrūk skolām, slimnīcām, dzīvokļiem un citai civilai infrastruktūrai, kas noved pie bezjēdzīgas Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, nogalināšanas. Tam ir jābeidzas!" sacīja Kellogs.
Pēc viņa teiktā, viņš nav dzirdējis par šādu upuru un postījumu apmēru kopš Otrā pasaules kara.
"Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka Ukrainas atjaunošana būs milzīgs uzdevums, kam būs sekas visam Eiropas reģionam. Mēs arī atzīstam, ka Ukrainas atjaunošana sniedzas tālāk par iznīcināto objektu fizisku atjaunošanu," sacīja Kellogs.
Viņš piebilda, ka šīs atjaunošanas ietvaros ir jānodrošina:
- veterānu socializācija,
- nolaupīto bērnu atgriešana,
- atmīnēšana
Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā Ukrainas ekonomiskā un politiskā stabilitāte. Kopumā Kellogs atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir, lai Ukraina saglabātu savu pilnīgu suverenitāti, tostarp pēckara atjaunošanas procesā.
"Mūsu centieni nav vērsti uz pagaidu pamiera nodrošināšanu, bet gan uz visaptverošu un pastāvīgu miera noregulējumu," uzsvēra Kellogs.
Lielbritānija ir gatava sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai stiprinātu pamieru ar Krieviju, īstenojot "apņēmīgās koalīcijas" plānus.
To paziņoja aizsardzības ministrs Džons Hīlijs, ziņo "Express.co.uk".
"(Lielbritānijas - red.) premjerministrs vienmēr ir skaidri norādījis, ka ir gatavs sūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai stiprinātu pamieru," sacīja Hīlijs.
Paredzams, ka Francija un Lielbritānija nodrošinās lielāko daļu militārā kontingenta, lai gan plānam ir nepieciešams arī Amerikas Savienoto Valstu atbalsts.
Iepriekš bija ziņas, ka Lielbritānija ir atteikusies no plāniem sūtīt miera uzturēšanas spēkus uz Ukrainu, jo ASV prezidents Donalds Tramps nevēlējās atbalstīt šo priekšlikumu, taču aizsardzības ministra komentāri liecina, ka Londona nav atteikusies no šīs idejas.
Aizsardzības ministrs arī paziņoja, ka tiks izveidoti 50 000 karavīru lieli spēki Eiropas aizsardzībai, jo Lielbritānija un Francija pastiprina militāro sadarbību.
Izmeklēšana izseko darījumus ar premjerministra Orbāna tuvākajiem sabiedrotajiem. Krievijas jēlnafta turpina ieplūst ES cauruļvadā, bagātinot gan ar Putinu, gan Orbānu saistītas personas.
Krievijas jēlnafta turpina plūst uz ES caur Ungāriju, neskatoties uz sankcijām, izmantojot slepenu tirdzniecības tīklu. Krievijas izmeklēšanas vietnes "Important Stories" (IStories) veiktā izmeklēšana par Kremļa naftas darījumiem ar Orbāna sabiedrotajiem atklāj, kā aizdomīgs uzņēmums palīdzēja no Putinam saistītām aprindām Ungārijas valdošajai elitei novirzīt vairāk nekā 10 miljardus dolāru vērtu naftu.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns — Kremļa lielākais sabiedrotais ES — vairākkārt ir iebildis pret ES sankciju paplašināšanu pret Krievijas enerģētiku. Maskavas eksports uztur tās veikto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Ukrainai gandrīz beigušās "Patriot" raķetes – vienīgā sistēma, kas tai ir, lai apturētu Krievijas ātrākos un nāvējošākos ieročus.
Ukraine fired 1,000 Patriot missiles. Trump says they’ll need more – he’s right
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 10, 2025
Ukraine is nearly out of Patriot missiles — the only system it has that can stop Russia’s fastest and deadliest weapons. https://t.co/Lx0aA5VDdf
Māte izdzīvoja pēc tam, kad centās viņu pasargāt piesedzot ar savu ķermeni. Bojā gāja arī 2 citi civiliedzīvotāji. Viņa tēvs, karavīrs, ir pazudis bez vēsts.
Līdz šim brīdim Ukrainā nogalināti 639 bērni, 2051 ievainots, 2243 pazuduši bez vēsts un 19 546 nolaupīti.
5yo Dmytro Bezverkhyi killed in Russian rocket strike on Velykyi Bobryk, Sumy Obl.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 10, 2025
Mother survived after shielding him with her body. 2 other civilians also killed. His soldier father is MIA.
To date, 639 children killed, 2051 injured, 2243 missing, and 19546 kidnapped. pic.twitter.com/BIucfKq9d6
Tas solīja miljonu Indijas strādnieku? Nepaļaujieties uz to. Darba ministrija precizēja, ka oficiālā kvota 2025. gadam ir tikai 71 817 atļaujas visā valstī.
Miljona skaitli iepriekš minēja Urālu Tirdzniecības palātas vadītājs, taču ministrija skaidri norādīja, ka viņi nepiekrīt šādam entuziasma līmenim.
💊 Russia’s Labor Ministry shuts down Ural fantasy: no million Indian workers coming
— NEXTA (@nexta_tv) July 10, 2025
That promised million Indian laborers? Don’t count on it. The Ministry of Labor clarified that the official quota for 2025 is just 71,817 permits across the entire country.
The million figure… https://t.co/QUE97lRVTD pic.twitter.com/mOoi0Z52VG
"Reuters" ziņo par jaunu militārās palīdzības paketi, ko nodrošina 19 gadu kredītlīgums.
ielbritānijas valdība ir arī atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos nākamā gada laikā sniegt Ukrainai divpusēju palīdzību līdz 283 miljoniem sterliņu mārciņu apmērā. Līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu humānās palīdzības vajadzības, enerģētiku, stabilizāciju, reformas un atveseļošanās centienus.
⚡️⚡️ UK to deliver 5,000 air defence missiles to Ukraine — deal to be signed today
— NEXTA (@nexta_tv) July 10, 2025
Reuters reports on a new military aid package backed by a 19-year credit agreement.
🇬🇧The British government has also reaffirmed its commitment to provide Ukraine with up to £283 million in… pic.twitter.com/JOG6uB1Yk1
Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī paziņoja, ka SCALP-EG spārnoto raķešu ražošana tiks atsākta 2025. gadā, 15 gadus pēc pēdējā pasūtījuma. Šis solis sperts laikā, kad Ukrainā atzīta raķetes efektivitāte, kur tā tiek plaši izmantota pret Krievijas spēkiem.
French Defense Minister Sébastien Lecornu announced that production of SCALP-EG cruise missiles will restart in 2025, 15 years after the last order. The move comes amid recognition of the missile's effectiveness in Ukraine, where it’s being widely used against Russian forces. pic.twitter.com/eRNbpeLUhF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 10, 2025
10. jūlija rītā policija Kijivas Holosijevskas rajonā atrada vīrieša līķi ar šautu brūci. Pēcāk tika ziņots, ka nogalināts Ukrainas Drošības dienesta pulkvedis Ivans Voroņičs. Soctīklos publicēts videoieraksts no novērošanas kamerām, kurā iemūžināts iespējamais slepkavības brīdis. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".