TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr krievi jau 1244 dienas apšauda un posta Ukrainu, trešdien plānota karojošo pušu pārstāvju tikšanās Turcijā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 044 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 038 tankus, 23 035 bruņutransportierus, 30 680 lielgabalus un mīnmetējus, 1445 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1199 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 47 437 bezpilota lidaparātus, 3533 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 55 953 automobiļus un autocisternas, kā arī 3935 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks aicina Eiropas Savienību nākt pie prāta un veicināt Nobela miera prēmijas piešķiršanu Putinam. “Nobela Miera prēmiju vajag dot mūsu prezidentam. Viņš šobrīd glābj Eiropu,” viņš izteicās izdevumam “lenta.ru”.
“Jo pēc visiem draudiem, kas vērsti pret mums, pēc izlūklidmašīnu lidojumiem gar mūsu robežu, Eiropai vairs nevajadzētu pastāvēt. Mūsu prezidents demonstrē dzelžainu savaldību. Es domāju, ka šajā sakarā viņam vajag piedāvāt Nobela Miera prēmiju. Un [kandidatūra] ir jāizvirza Eiropas Savienībai, jo īpaši [Eiropas Komisijas priekšsēdētājai] Urzulai fon der Leienai.”
Vairāk lasiet šeit.
Igaunijas Nacionālā opera pārtraukusi sadarbību ar argentīniešu operas mākslinieku Hosē Kuru viņa saišu ar Krieviju dēļ. Tādēļ atcelta 26.septembrī plānotā Bendžamina Britena operas "Pīters Graimss" pirmizrāde, teikts Igaunijas Nacionālās operas paziņojumā. Šīs operas iestudēšana bija uzticēta Kuram.
Pamatojoties uz Igaunijas Kultūras ministrijas nostāju, ka māksliniekiem, kas uzstājas Krievijā, nav vietas uz Igaunijas skatuvēm, un ņemot vērā to, ka gan Igaunijas Nacionālās operas vadība, gan darbinieki ir vienisprātis, ka bez nepārprotama Krievijas kara pret Ukrainu nosodījuma un pilnīgas saišu pārtraukšanas ar Krieviju nav iespējams turpināt sadarbību ar Kuru, 26.septembrī plānotā operas "Pīters Graimss" pirmizrāde ir atcelta, norāda Igaunijas Nacionālā opera.
Pēc teātra vadības lūguma Kura iesniedza rakstisku paskaidrojumu par šo jautājumu, kurā diemžēl nebija skaidras nostājas attiecībā uz Krieviju, teikts paziņojumā.
Igaunijas Nacionālā opera sola, ka operas "Pīters Graimss" iestudējums noteikti nonāks uz tās skatuves tuvāko pāris gadu laikā, taču to iestudēs cits režisors.
62 gadus vecais Kura ir operas tenors, diriģents, režisors un scenogrāfs. Viņš uzstājies daudzos slavenos pasaules operteātros.
Vairāk lasiet šeit.
The NHL's all-time top goal scorer Alexander Ovechkin -- who plays for the Washington Capitals -- called for Russian athletes to be allowed to compete for their country at top sporting events, as he was greeted by hundreds of fans in Moscow.https://t.co/6FjrpKq6Va #AFPSports pic.twitter.com/gbE18SJyL1
— AFP News Agency (@AFP) July 19, 2025
Aizvadītajā sezonā par visu laiku labāko Nacionālās hokeja līgas (NHL) vārtu guvēju kļuvušais Aleksandrs Ovečkins pēc sava vēsturiskā sasnieguma pirmo reizi paviesojies Maskavā, kur nonāca plašas uzmanības centrā arī ar saviem izteikumiem par Krievijas vietu pasaules sportā.
Pats hokejists sarunā ar mediju aģentūru AFP pauda krieviem tik vēlamo viedokli: “Es ceru, ka tuvākajā nākotnē mums būs atļauts piedalīties!” ”.
Vairāk lasiet šeit.
⚡️Russia attacks Sumy Oblast with drones, injures 13, including 5-year-old child.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 21, 2025
Russian forces launched a drone strike on Ukraine's northeastern Sumy Oblast on July 21, injuring 13 people, including a 5-year-old boy, local officials said.https://t.co/cLOMJoKJyq
Mass attacks of Shaheds, an Iranian-designed drone now manufactured in Russia, appear to be overwhelming Ukraine’s beleaguered air defences, with the drone hit rate reaching its highest levels since Moscow’s invasion. https://t.co/kkhIz6NX2a pic.twitter.com/vj0DQD9xFs
— Financial Times (@FT) July 21, 2025
Lietuvas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs "Oro navigacija" šogad jūnijā no lidmašīnu apkalpēm saņēmis rekordlielu ziņojumu skaitu par GPS traucējumiem - 1022, un tas ir 22 reizes vairāk nekā pirms gada reģistrētie 46 pilotu ziņojumi.
Kopš gada sākuma signālu traucējumu skaits ir saglabājies augsts.
Maijā tika saņemti 585 ziņojumi, bet aprīlī - 447 ziņojumi.
Lietuva un 12 citas ES dalībvalstis ir aicinājušas Eiropas Komisiju veikt visus pieejamos politiskos, diplomātiskos un juridiskos pasākumus, lai pastiprinātu spiedienu uz Krievijas un Baltkrievijas režīmiem, tostarp nosakot sankcijas personām un organizācijām, kas iesaistītas navigācijas signālu tīšā traucēšanā.
Vācija "pēc iespējas ātrāk" piegādās Ukrainai piecas zenītraķešu baterijas "Patriot", Ta dēvētajā Ramšteinas formātā notiekošās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē pirmdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Viņš piebilda, ka sistēmu piegādes plāns tiks apstiprināts tuvāko dienu laikā.
"Vācija nodrošinās papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un nepieciešamo munīciju. Turklāt pagājušajā nedēļā vizītē Vašingtonā es vienojos ar [ASV aizsardzības ministru] Pītu Hegsetu, ka Vācija pēc iespējas ātrāk pievienosies piecu steidzami nepieciešamo "Patriot" sistēmu nodrošināšanā," norādīja Pistoriuss.
Video materiālos redzamas Ukrainas nakts dronu triecienu sekas dzelzceļa mezglos Lihajā un Kamennolomņos, Rostovas apgabalā. Ziņots, ka šie uzbrukumi izraisījuši traucējumus Krievijas militārajā loģistikā.
Footage shows the aftermath of a Ukrainian overnight drone strikes on railway hubs in Likhaya and Kamennolomni, Rostov region. The attacks reportedly caused disruptions to Russian military logistics. pic.twitter.com/SjQ5KMYSZL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 21, 2025
Krievijas dārgmetālu rūdu un koncentrātu eksports uz Ķīnu sešu mēnešu laikā pieaudzis par 80%, sasniedzot vienu miljardu ASV dolāru, ziņo "Bloomberg", atsaucoties uz Ķīnas muitas datiem.
Pēc tam, kad Krievija tika norobežota no Rietumu tirgiem, tā ir aktīvi pievērsusies Ķīnas tirgum.
Eksporta vērtības pieaugumu veicina ne tikai apjoma palielinājums, bet arī pieaugošās metālu cenas — zelta un sudraba vērtība ir pieaugusi aptuveni par 25%, ko sekmējuši ģeopolitiski saspīlējumi, Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu, ASV budžeta deficīts un dolāra vērtības kritums.
Russia nearly doubles gold and silver exports to China
— NEXTA (@nexta_tv) July 21, 2025
Russian exports of precious metal ores and concentrates to China surged by 80% in six months, reaching $1 billion, Bloomberg reports, citing Chinese customs data.
After being cut off from Western markets, Russia has… pic.twitter.com/uIZuhoTaXf
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".