TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti žēlojas par "ciniskajām" baltiešu un poļu snaiperēm

413. atsevišķā bezpilota sistēmu bataljona "RAID" operatori iznīcināja "Buk-M1" pretgaisa aizsardzības sistēmu, "2S1 Gvozdika" pašgājējhaubici un velkamu haubici, neskatoties uz Krievijas centieniem pielietot elektronisko karadarbību. Viņu trieciens atspējoja BUK radaru, un papildu mērķu vidū bija Krievijas bruņutransportieris ar apkalpi, "Ural" kravas automašīna, kā arī "Kamaz" un UAZ transportlīdzekļi.

Krievija tuvākajā laikā intensīvi sāks izmantot dronus jūrā - ne tikai diversijas operācijām, bet arī, iespējams, lai pavadītu naftas produktu pārvadāšanā izmantojamos "ēnu flotes" kuģus, sociālajā tīklā "Facebook" norādījis jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Garisons norādījis, ka bez pārāk lielas uzmanības Baltijas jūrā patlaban notiek Krievijas militārās mācības "Jūlija vētra". Tas, ka Krievijai joprojām pietiek resursu organizēt mācības laikā, kad lielākā daļa tās militāro resursu ir iesaistīta Ukrainā, vairs nav nekāds jaunums, vērtē Garisons.

Vācijas Aizsardzības ministrija plāno vairāku miljardu dolāru vērtus lidmašīnu, kaujas, transporta un izlūkošanas bruņumašīnu iepirkumus, vēsta "Reuters".

Saskaņā ar publikācijas avotiem šī iepirkumu programma ilgs 10 gadus.

Krievijas raķete trāpīja Ukrainas militārajā poligonā, nogalinot trīs karavīrus un ievainojot vēl desmitiem.

Drošības protokola pārkāpumi, iespējams, veicināja upuru skaitu.

Ukrainas valdība pretojas vienas no tās korupcijas apkarošanas aģentūru vadītāja iecelšanai, atliekot tās darba sākšanu.

Tikmēr ES paziņoja, ka šī neveiksme Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja darbībā apdraud Kijivas uzticamību un 3 miljardu dolāru atbalstu.

Ukrainas izlūkdienesti ir uzlauzuši Krievijas ieceltās "Krimas valdības" serverus un atklājuši pierādījumus par bērnu masveida nolaupīšanām no okupētajām teritorijām. Ir iegūti un izmeklētājiem nodoti tūkstošiem vārdu un viņu pārvietošanas vietu.

Valsts departamenta pārstāve Tamija Brūsa atbildēja uz Dmitrija Medvedeva ierakstu, sakot, ka ASV rīcībā ir daudz instrumentu, un prezidentam noteikti arī.

Viņa piebilda, ka prezidentu Trampu neuztrauc bravūra vai ieraksti sociālajos tīklos — šī ir nopietna lieta, kurā katru dienu notiek asinsizliešana un tiek zaudētas nevainīgas dzīvības. Brūsa uzsvēra, ka Krievija saprot, ka Trampa vārdi ir nopietni un tie jāuztver nopietni.

Ķīna ir noraidījusi ASV prasības pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu, norādot, ka tā aizstāvēs savu enerģētisko suverenitāti, vēsta "Reuters".

Ķīnas amatpersonas uzsvēra, ka naftas iepirkumus noteiks valsts iekšpolitiskās vajadzības, un viņi ir gatavi maksāt tarifus līdz pat 100%.

Atbildot uz to, ASV brīdināja, ka jauns likumprojekts Kongresā varētu noteikt līdz pat 500% tarifus Krievijas naftai, kas attiektos arī uz Ķīnu.

ASV arī pauda neapmierinātību ar Ķīnas divējāda lietojuma preču eksportu uz Krieviju vairāk nekā 15 miljardu dolāru vērtībā.

Šī Ķīnas rīcība varētu graut tās reputāciju Eiropā, kur tā tiek uzskatīta par kara atbalstīšanu.

Vakar Ķīna un ASV pagarināja tirdzniecības pamieru vēl uz 90 dienām, taču nav skaidrs, vai Tramps nākotnē varēs noteikt sekundāras sankcijas.

Ukrainas droni drīzumā tiks pārdoti ASV, un bruņotie spēki saņems jaunus amerikāņu ieročus, paziņojis Radas spīkers Ruslans Stefančuks. Šoruden Ukrainas aizsardzības nozare gatavojas atklāt jaunus sasniegumus, kas pārsteigs pasauli.

30. jūlija naktī Krievijas droni uzbruka Harkivas pilsētai valsts austrumos, ievainojot trīs iedzīvotājus un izraisot ugunsgrēkus divos pilsētas rajonos.

Uzbrukumos tika bojāta automazgātava, daudzdzīvokļu mājas logi un lielveikals, kā arī aizdedzinātas vairākas automašīnas.

Drona atlūzas ievainoja 24 gadus vecu sievieti, 33 gadus vecu vīrieti un 62 gadus vecu sievieti, pamudinot prokurorus sākt kara noziegumu izmeklēšanu.