TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina spiedienu uz Torecku, pārdislocē papildspēkus no citiem virzieniem

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2400 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, iepriekš iebilda pret sankciju pagarināšanu, bet piekrita, kad no melnā saraksta tika svītroti četru cilvēku vārdi, atklāja amatpersonas.

Diplomāti norādīja, ka starp personām, kurām paredzēts atcelt aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu, ir uzņēmēji Vladimirs Raševskis un Vjačeslavs Kantors, Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarevs un oligarha Ališera Usmanova māsa.

Saratovas lidostā ieviesti pagaidu ierobežojumi pacelšanās un nosēšanās laikā, ziņoja Rosaviatsia. Ukrainas bezpilota lidaparātu briesmu dēļ skan gaisa trauksme.

Krievija ir strauji samazinājusi dīzeļdegvielas eksportu uz Āfriku pēc atkārtotiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem tās naftas pārstrādes rūpnīcām, ziņo Krievijas mediji.

Februārī dīzeļdegvielas eksports uz Āfrikas valstīm sarucis gandrīz uz pusi - no 1,27 miljoniem tonnu janvārī līdz 684 tūkstošiem tonnu, liecina Cenu indeksu centra dati.

Arī Brazīlijai piegādes kritās par 41% (līdz 344 tūkstošiem tonnu), bet eksports uz Dienvidameriku apstājās pilnībā (no 40 tūkstošiem tonnu līdz nullei). Turcija, kas ir lielākā Krievijas dīzeļdegvielas pircēja, samazināja importu par 12% līdz 1,13 miljoniem tonnu. Dīzeļdegvielas pārkraušana no kuģa uz kuģi Eiropas valstīs (Grieķijā, Rumānijā, Itālijā, Portugālē) samazinājās par 17% līdz 268 tūkstošiem tonnu. Kopējais jūras dīzeļdegvielas eksports no Krievijas ostām samazinājās par 15% līdz 3,13 miljoniem tonnu.

"Reuters" ziņo, ka februārī Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās dīkstāves apjoms pieauga līdz 3,5 miljoniem tonnu, savukārt janvārī šis rādītājs bija 2,3 miljoni tonnu. To jo īpaši izraisīja Rjazaņas, Saratovas, Sizraņaas un Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcu avārijas slēgšana pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.

Kopumā februārī Krievijas naftas produktu eksports salīdzinājumā ar janvāri samazinājās par 7,5% un gada griezumā par 13,6%, sasniedzot 8,72 miljonus tonnu. Dīzeļdegvielas piegādes salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 6% līdz 3,6 miljoniem tonnu.

Krievija joprojām ir galvenais dīzeļdegvielas piegādātājs Ziemeļāfrikai, Rietumāfrikai un Brazīlijai. Tajā pašā laikā Krievijas eksports ir atkarīgs no vietējā tirgus apgādes, īpaši vasaras pieprasījuma pieauguma laikā.

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosinājuši mazināt Eiropas valstu atkarību no Savienotajām Valstīm stratēģiski svarīgās kara tehnikas nodrošināšanā un noteikt par prioritāti tās iegādi no Eiropas ražotājiem, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts.

Dokumentā brīdināts, ka ASV var nolemt apturēt galveno komponentu pieejamību militāro operatīvo spēju nodrošināšanai vai ierobežot to izmantošanu. Vienīgais veids, kā pārvarēt šādu atkarību, ir attīstīt nepieciešamās spējas caur kopīgiem Eiropas aizsardzības projektiem, norādīts dokumentā.

Trampam satricinot NATO un apšaubot ASV atbalstu Ukrainai, Eiropa pastiprinās kā nekad agrāk. ES šogad Kijivai piedāvā 40 miljardu eiro (43,35 miljardu dolāru) lielu militārās palīdzības paketi, kuras mērķis ir stiprināt Ukrainas aizsardzību, pieaugot nenoteiktībai par Amerikas saistībām.

Parīzei, Berlīnei un Londonai virzoties bezprecedenta ātrumā, aizsardzības budžeti pieaug, un pat runas par Vācijas patvērumu Francijas kodolieroču paspārnē kļūst arvien populārākas. Eiropas vēstījums? Tas aizstāvēsies neatkarīgi ne no kā.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss ceturtdienas vakarā Kenedija centrā Vašingtonā sagaidīts ar izsaucieniem un svilpieniem, kas ilga aptuveni pusminūti, vēsta laikraksts "The Washington Post" un citi mediji.

Venss ar sievu Ušu Vensu apmeklēja Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu.

Orķestris jau bija ieņēmis savas vietas uz skatuves, kad skatītāji pamanīja Vensu pāri un sacēla troksni. Atturīgajā klasiskās mūzikas pasaulē šāds protests ir neierasta parādība.

Austrijas jaunā ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere ir ieradusies Kijivā, iezīmējot simboliskas izmaiņas Vīnes nostājā, ņemot vērā Eiropas pieaugošo militāro un diplomātisko atbalstu Ukrainai.

Vizīte notiek laikā, kad ES šogad Ukrainai gatavo 40 miljardu eiro lielu militārās palīdzības paketi, kuras mērķis ir stiprināt Kijivas aizsardzību, kamēr ASV atbalsta nākotne joprojām ir neskaidra. Austrija, kas pazīstama ar savu neitralitāti, tagad sūta skaidru politisku signālu.

Meinla-Reizingeres ierašanās ir saistīta arī ar plašāku Eiropas pārkārtošanos — Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste strauji palielina aizsardzības izdevumus, un pat rodas diskusijas par Vācijas patvērumu Francijas kodolieroču paspārnē, reaģējot uz pieaugošo globālo nestabilitāti.

Spānijas aizsardzības ministre Margarita Roblesa apliecināja savam Ukrainas kolēģim Rustemam Umerovam, ka Madride joprojām ir apņēmusies atbalstīt Kijivas aizsardzību un ilgtermiņa miera centienus.

"Jūs varat paļauties uz Spāniju," paziņoja Roblesa, atkārtoti apstiprinot militāro un diplomātisko atbalstu.
Madride uzsver "taisnīgu un ilgstošu mieru" — tādu, kas nodrošina Ukrainas suverenitāti un drošību.
Spānija ir sniegusi militāro palīdzību, Leopard tankus un apmācību Ukrainas spēkiem.

Aizvadītajā diennaktī frontes līnijā notikušas 146 militāras sadursmes. Kurskas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 22 Krievijas uzbrukumus, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Aizvadītajā diennaktī Aizsardzības spēku aviācija, raķešu spēki un artilērija trāpīja 13 Krievijas iebrucēju personāla, ieroču un militārās tehnikas koncentrācijas zonām, pieciem artilērijas ieročiem un vienai munīcijas noliktavai.

Operācijas zonā Kurskas apgabalā Ukrainas Aizsardzības spēku vienības vakar atvairīja 22 Krievijasarmijas uzbrukumus. Turklāt ienaidnieks veica 37 gaisa triecienus, izmantojot 54 vadāmās aviācijas bumbas, kā arī veica 203 artilērijas uzbrukumus Ukrainas karaspēka pozīcijām un apdzīvotām vietām, tostarp trīs no vairāku raķešu palaišanas sistēmām.

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs mieram un joprojām vēlas iekarot Ukrainu, vēsta "The Washington Post".

Saskaņā ar "The Washington Post" avotiem, slepenie ASV izlūkošanas ziņojumi, tostarp tie, kas publicēti šī mēneša sākumā, liek apšaubīt Putina gatavību izbeigt karu.

Viens no slepenajiem ziņojumiem, kas tika izplatīts Trampa administrācijā 6. martā, norāda, ka Putins joprojām ir apņēmības pilns saglabāt kontroli pār Kijivu.

Lai gan izlūkdienestu pārskati neizvērtē ASV prezidenta Donalda Trampa diplomātisko stratēģiju, tie uzdod jautājumu, vai Baltais nams pareizi izprot Putina "gatavību mieram".

Dažas esošās un bijušās ASV amatpersonas uzskata, ka pat tad, ja Putins piekritīs īslaicīgam pamieram, viņš to izmantos, lai atpūtinātu un pārapbruņotu savu armiju. Viņuprāt, Krievija, visticamāk, pārkāps vienošanos, izveidojot provokāciju un vainojot tajā Ukrainu.

Citas ASV amatpersonas norādīja, ka ziņojumos ir piesardzība par to, uz kādiem miera nosacījumiem Putins varētu piekrist, taču viņi atzina, ka nav nekādu pazīmju, ka diktators būtu atteicies no mērķa iekarot Ukrainu.

"Viņam jau sen ir vēlme atjaunot "māti Krieviju"," sacīja viena no amatpersonām.

Nav zināms, vai Tramps personīgi iepazinies ar šiem izlūkošanas ziņojumiem.

Kāds "The Washington Post" avots norādīja, ka dažas ASV izlūkdienestu aplēses par Putina neelastību kaitina Trampu.

ASV prezidents un viņa padomnieki pēdējās dienās sākuši apspriest iespēju noteikt jaunas stingras sankcijas pret Krieviju, ja tā atteiksies izbeigt karu.

"Prezidents izmisīgi vēlas noslēgt darījumu. Bet krievi neizrāda nekādas vājuma pazīmes. Viņi tikai pastiprina savas prasības," sacīja kāds "The Washington Post" avots.