TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Ceturtdien, 5. februārī, noslēdzās pēdējais spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp ASV un Krieviju, raisot bažas par jaunu kodolbruņošanās sacensību valstu starpā. Tā sauktais "New START" līgums stājās spēkā 2011. gadā un noteica stingrus ierobežojumus abu valstu kodolarsenāliem — katrai pusei bija atļauts izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī tika noteikti konkrēti limiti starpkontinentālajām raķetēm, zemūdeņu balistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Līgums tika pagarināts 2021. gadā līdz 2026. gada 4. februārim, taču to vairs nevarēja atjaunot automātiski. Vairāk lasi šeit.

2025. gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropai ir jāatjauno tiešs dialogs ar Krieviju, ņemot vērā Ukrainas intereses.

Francijas prezidenta galvenais diplomātiskais padomnieks Emanuels Bons šonedēļ apmeklēja Maskavu, kur rīkoja slepenas sarunas ar Krievijas diktatora Vladimira Putina pārstāvjiem, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz iekšējo informāciju. Vairāk lasi šeit.

"Flamingo" raķetes trāpīja Kapustin Jar izmēģinājumu poligona infrastruktūrai, no kurienes tiek palaista "Orešņik" raķete, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Poligona teritorijā tika bojātas vairākas ēkas, iznīcināts viens no angāriem un evakuēts personāls. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas pretošanās kustības cīnītāji skaidri norādīja, ka krievu okupanti nevar justies droši pat aizmugurē. Partizāni zina visu svarīgo drošības un aizsardzības rūpniecības objektu atrašanās vietas.

5. februārī tika ziņots, ka Ukrainas "Atesh" partizāni sāka uzbrukumu Sanktpēterburgai, mērķējot uz telekomunikāciju torni. Torņa tehniskā moduļa iznīcināšana padarīja to nelietojamu, vēsta "Espresso.TV". Vairāk lasi šeit.

"Starlink" darbības pārtraukuma dēļ ir pārtraukta visu karaspēka vienību vadība un kontrole. Daudzos sektoros ir apturētas uzbrukuma operācijas, atklāj Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks.

Kas attiecas uz Ukrainas karavīriem, tika konstatēts, ka problēmas radās tikai tiem, kuri savlaicīgi neiesniedza privāto "Starlink" sarakstus. Pieteikumu apstrāde joprojām turpinās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu varētu beigties 2027. gadā. Ukrainas līderis to paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Pēc Zelenska teiktā, viņa galvenais uzdevums šobrīd ir kara izbeigšana. Tāpēc viņa "komanda pašlaik risina sarunas" (atsaucoties uz trīspusējām miera sarunām Abū Dabī starp Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvjiem – red.). 

Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva nepiekritīs izvest savu karaspēku no Doneckas apgabala, pat lai izbeigtu karu, jo tas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju. Viņš šīs Ukrainas delegācijas miera sarunās nosauca par "sarkanajām līnijām". Prezidents pat pamieru esošajā kontaktlīnijā uzskata par būtisku kompromisu, ko Ukraina ir gatava panākt, lai izbeigtu karu. Ukrainas līderis norādīja, ka pat miera sarunu laikā Krievija turpina apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru un mēģina virzīties uz priekšu frontē, ciešot milzīgus personāla zaudējumus. Viņš uzskata, ka tas liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav nopietni noskaņots par miera līguma noslēgšanu. Vairāk lasi šeit.

Sanktpēterburgā kāda sieviete iemeta divus Molotova kokteiļus palīdzības savākšanas punktā Krievijas karavīriem. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, telpas tika bojātas, un aizdomās turētā tika aizturēta uz vietas.

Uzņēmuma "SpaceX" īpašnieks Īlons Masks ir aicinājis "Starlink" satelīta interneta lietotājus Ukrainā reģistrēt savus termināļus.

"Ja atrodaties Ukrainā, ir svarīgi reģistrēt savu "Starlink" termināli," Masks pauda platformā "X", pārpublicējot "SpaceX" viceprezidentes Lorenas Dreijeres ierakstu par termināļu reģistrācijas instrukcijām.

Kopš pagājušā gada beigām Krievijas bruņotie spēki ir sākuši masveidā aprīkot savus dronus ar "Starlink" satelītu sistēmām, kas ievērojami palielinājis to efektivitāti gan kaujaslaukā, gan veicot triecienus dziļi Ukrainas aizmugurē.

Naktī uz 5. februāri Krievija veikusi kārtējo dronu triecienu Kijivai, nodarot postījumus vairākiem daudzstāvu namiem, pavēstīja Kijivas policija.

Dronu atlūzas nogāzušās četros galvaspilsētas rajonos.

Ievainotas divas vecāka gadagājuma sievietes, nodarīti postījumi civilajai infrastruktūrai.

Dronu triecienā vissmagāk cietis Solomjankas rajons. Nodarīti postījumi četru daudzstāvu namu fasādēm, izsisti logi.