TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti turpina pārvērst drupās Ukrainas pilsētas un ciemus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bruņoto spēku "Spartan" brigādes snaiperu pāris Harkivas sektorā iznīcināja krievu izlūku grupu.
Trešdien, 22.maijā, Latvijas brīvprātīgo organizācija "SOS palīdzība Ukrainai" kopā ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvija Anatoliju Kucevolu pavadīs ceļā uz Ukrainu četrus atjaunotus "Bandvagn 202" kāpurķēžu amfībijas visurgājējus, kas pagājušā gada nogalē tika iegādāti Norvēģijā, pateicoties Čikāgas (ASV) latviešu kopienas ziedojumiem un kuri turpmāk kalpos Ukrainas bruņoto spēkos, informēja biedrībā "SOS palīdzība Ukrainai".
VAS "Latvijas pasts" ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu "Nova Poshta Global" par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā, informēja pastā.
Sadarbība paredz, ka "Latvijas pasts" piegādās "Nova Poshta" sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.
Tādējādi Ukrainas uzņēmumam ir pieejams "Latvijas pasta" piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 493 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7590 tankus, 14 665 bruņutransportierus, 12 737 lielgabalus un mīnmetējus, 1076 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 807 zenītartilērijas iekārtas, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 236 bezpilota lidaparātus, 2205 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 311 automobiļus un autocisternas, kā arī 2079 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
⚡⚡🇺🇦🇺🇦💪💪💥💥 pic.twitter.com/fuCOXrlCoR
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 20, 2024
Krievu okupētajā Luhanskā nograndušas vairākas spēcīgas eksplozijas.
Oļenjas aviobāzē Murmanskas apgabalā fiksēti 12 stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS, 13 stratēģiskie bumbvedēji Tu-22M3, viena Tu-160 un divas militārās transporta lidmašīnas An-12. Šī ir viena no galvenajām krievu aviobāzēm, ko viņi izmanto masveida raķešu uzbrukumu laikā, vēsta izdevums "Defense Express".
Saskaņā ar atklāto avotu datiem pašlaik Krievijas Federācijas stratēģiskās aviācijas ierindā ir aptuveni 40 Tu-95MS un Tu-22M3 tipa bumbvedēji. Un no tā izriet, ka tagad "Oļenjas" lidlaukā viņi savākuši savākuši faktiski trešo daļu no kopējā šī tipa kaujasspējīgo bumbvedēju skaita.
Kā atzīmē izdevums, līdz šā gada aprīļa beigām Mozdokas lidlaukā atradās tikai seši Tu-22M3, kas bija piemēroti arī stratēģisko bumbvedēju izvietošanai. Tas uzsver, cik liela nozīme ir šobrīd "Oļenjai" ir kā Krievijas Federācijas tālās aviācijas bāzei.
Pats fakts, ka trešā daļa kaujas gatavās Tu-95MS un Tu-22M3 flotes atrodas tik nomaļā lidlaukā, var liecināt ne tikai par to, ka Krievijas Federācija gatavojas jauniem uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Bet arī krievu vēlmi izvest savas vērtīgākās lidmašīnas no potenciālā Ukrainas aizsardzības spēku rīcībā esošo tāldarbības dronu trieciena.
Turklāt militārās transportlidmašīnas An-12, visticamāk, varētu tikt izmantots lidojumiem, kas nepieciešami spārnoto raķešu uzkrāšanai "Oļenjas" lidlaukā, raksta "Defense Express".
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi visus 29 trieciendronus "Shahed", ko Krievija aizvadītajā naktī raidījusi pret mērķiem Ukrainā, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni palaisti no Krasnodaras novada un Kurskas apgabala.
Tie notriekti virs Ļvivas, Mikolajivas, Odesas un Poltavas apgabaliem.
80 gadus vecais Ivans tikko saņēmis humāno palīdzību. Viņš dzīvo blakus rūpnīcai Harkivā, kuru tikko skāra masīvs Krievijas raķešu uzbrukums.
80-year old Ivan has just recieved some humanitarian aid. He lives next to a factory in #Kharkiv that just got hit by a massive #Russian missile attack.
— paul hansen (@paulhansen64) May 19, 2024
Story by @AnnalenaLauren #Ukraine #Warhttps://t.co/TwsrH4uqMi pic.twitter.com/gs3iGxTh5D
Ukraiņu suns atkal satiek savu saimnieku
This dog was separated from its owner in Ukraine. The owner thought he'd lost him forever.
— Goodable (@Goodable) May 19, 2024
Little did he know that the dog had been rescued.
This is the moment they were reunited❤️🐶 pic.twitter.com/teq6eaGdHs
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
