TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti Ukrainai uzbrukuši ar 188 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zināms, ka daudziem no viņiem tur ir īpašumi, nekustamais īpašums, un tur dzīvo daudzi Krievijas vadības radinieki.
Lūk, ko viņi raksta:
"Arvien vairāk informācijas noplūst, ka Kipra plāno iestāties NATO. Šķiet, ka beidzot krieviem iemīļotais "Kipras reģions" pārstās būt draudzīgs. Ir vērts padomāt par kustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu pārdošanu. Nav zināms, kā lietas attīstīsies tālāk."
Rich Russians and Russian officials are very concerned about the information that Cyprus is allegedly planning to join NATO. It is known that many of them have assets, real estate there, and many relatives of the Russian leadership live there.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2024
This is what they write:
"More and… pic.twitter.com/Zj7Xsy8Aoi
Igaunijas nedēļas laikraksta "Eesti Ekspress" analizētie satelītattēli liecina par strauju infrastruktūras attīstīšanu vairākās Krievijas militārajās bāzēs pie tās robežām ar Baltijas valstīm un Poliju.
Pēc 2022.gadā sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā karaspēks un tehnika tika nosūtīti uz fronti vai uz citām vietām Krievijā, atstājot bāzes Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tuvumā pustukšas, raksta "Eesti Ekspress".
Tomēr nesen veiktais "Eesti Ekspress", Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT, kā arī Polijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Frontstory.pl" un "VSquare.org" kopīgais pētījums liecina, ka situācija mainās un tiek būvēta jauna infrastruktūra.
23. novembrī, pēc ministrijas ziņām, Ukrainas bruņotie spēki Krievijas S-400 divīzijas pozīcijā palaida piecas amerikāņu raķetes, no kurām divas esot sasniegušas savu mērķi.
25. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka astoņas šādas raķetes uzbrukušas lidlaukam Kurskā, un septiņas no tām it kā esot pārtvertas.
Ministrija draudēja ar "pretpasākumiem".
The Russian Ministry of Defense complained about ATACMS strikes on the Kursk region
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2024
On November 23, according to the ministry, the Ukrainian Armed Forces launched five American missiles at a position of a Russian S-400 division, two of which allegedly reached their target.
On… pic.twitter.com/ll61lhQwxb
Snaiperus bieži sauc par elites karavīriem. Viņi ienaidniekam nodara lielus zaudējumus. Bieži viņi pat var mainīt karadarbības gaitu noteiktā virzienā. Viņu darbs ir romantizēts filmās un grāmatās, lai gan paši puiši uzskata, ka snaiperis ir tikai viena no militārajām profesijām. Tāpat kā ložmetējieks, triecienlidmašīna vai artilērists. Un karā nav romantikas: tikai dubļi.
Krievu okupantiem snaiperi ir viens no svarīgākajiem mērķiem. Kamēr ienaidnieks neatklās viņu pozīcijas, vien pāris ukraiņu šāvēji dienā var iznīcināt desmitiem krievu, kas cenšas iebrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijās.
"Sitiens" ir snaiperu specvienības izlūku rotas grupā. Viņa kolēģis un draugs dienestā ar iesauku "Fizruks" ir pirmās kategorijas snaiperis. Abi ir profesionāli karavīri, katrs ar vairāk nekā desmit gadu kaujas pieredzi.
"Mums visiem ir kaujas pieredze, reti kurš nāk no civilajām aprindām. Biežāk viņi tiek pārcelti no citām vienībām. Ir civiliedzīvotāji, bet lielākā daļa ir motivēti brīvprātīgie. Tā kā vienība, teiksim tā, ir unikāla. Darbs ir tāds, ka, ja negribi, neviens instruktors to darīt nepiespiedīs," skaidro militārists.
"Vai es kaut ko izjūtu, kad nogalinu ienaidnieku? Nē. Nekādas īpašas emocijas. Mēs vienkārši saprotam, ka esam darbā. Emociju ir daudz vairāk, kad poligonā šauj pa mērķiem. Tur ir konkurences elements. Un uzdevums ir, lai mūsu zemē būtu pēc iespējas mazāk ienaidnieku,” saka "Sitiens".
Reiz pilsētā dzīvoja 30 000 cilvēku. Tagad tā ir pilnībā izpostīta.
Toretsk, a front line city in ruins. Once home to 30.000 people. Now completely devastated. pic.twitter.com/r3Ee7RQqMD
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 26, 2024
Krievijas karaspēka grupu "Dienvidi", kas darbojas Doneckas apgabalā, vadīs ģenerālleitnants Aleksandrs Sančiks. Viņš nomainīs iepriekšējo komandieri ģenerālpulkvedi Genādiju Anaškinu, vēsta krievu izdevums "RBK".
Kā ziņo avots militārajā departamentā, Anaškins tika atcelts no amata plānotās rotācijas ietvaros. Sančiks tika iecelts par "Dienvidu" grupas komandiera pienākumu izpildītāju.
Sančiks dienēja kā Austrumu militārā apgabala 35. apvienotās ieroču armijas komandieris. 2023. gadā viņš bija Austrumu militārā apgabala karaspēka komandiera pirmais vietnieks un 2024. gada 15. maijā apmeklēja tikšanos ar Vladimiru Putinu kā Austrumu militārā apgabala karaspēka komandiera pienākumu izpildītājs.
Sančiks dzimis 1966. gadā. 1989. gadā absolvējis Taškentas Augstāko tanku vadības skolu, 2017. gadā - Ģenerālštāba Militāro akadēmiju.
Krievu grupējums "Dienvidi" tika izveidots no Dienvidu militārā apgabala vienībām. Pēdējo nedēļu laikā viņi ir karojuši Časivjaras un Kurahoves pilsētās, kā arī uz dienvidiem un austrumiem no Severskas, ko Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi notur, neskatoties uz pastāvīgiem mēģinājumiem no ienaidnieka puses.
23. novembrī "Z" blogeri ziņoja par "Dienvidu" grupas komandiera ģenerālpulkveža Genādija Anaškina atlaišanu. Pēc viņu domām, tas noticis dēļ situācijas ziemeļu virzienā, proti, par "dezinformāciju un pavēlniecības maldināšanu".
NATO ir aicinājusi nodrošināt Ukrainu ar vidējas darbības rādiusa raķetēm, kuru darbības rādiuss ir no 1000 līdz 5500 km
Alianse ir pieņēmusi rezolūciju, kas paredz iespēju nosūtīt vidējas darbības rādiusa raķetes uz Ukrainu.
Tas varētu ietvert "Tomahawk" raķetes, ko Zelenskis pieprasīja savā Uzvaras plānā. Šīs raķetes atbilst rezolūcijas kritērijiem.
NATO has called for providing Ukraine with medium-range missiles with a range of 1,000 to 5,500 km
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2024
The alliance has adopted a resolution which envisages the possibility of transferring medium-range missiles to Ukraine.
In particular, this could include Tomahawk missiles, which… pic.twitter.com/bpc9J3wW3Y
Ar kārtējo paziņojumu klajā nācis Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
🤡 Lukashenka: "We are strongly opposed to escalation of the situation between neighboring countries." pic.twitter.com/W6DuBGABq8
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2024
Pēc tam tajā vietā trāpīja raķete.
A Russian soldier kept posting videos of Russian air defense as he described his days.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2024
Then, a missile hit that place.
Good job, Russian soldier! Carry on. https://t.co/HGBLp4k09s pic.twitter.com/h9hYmL6GoO
Bijušais Aizsardzības ministrijas īpašumu attiecību nodaļas vadītājs Dmitrijs Kurakins, viņa vietnieks Vladislavs Holodkovs un bijušais "Maltinskas militārās mežsaimniecības uzņēmuma" vadītājs Maksims Ans tika tiesāti.
Viņi saņēma vismaz 180 miljonus rubļu no uzņēmējiem par palīdzību nelikumīgā mežu izciršanā militārajās mežsaimniecības zemēs Irkutskas apgabalā.
Kurakins savu vainu noliedza un tika notiesāts uz 17 gadiem stingrā režīma cietumā. Viņa līdzdalībnieki katrs saņēma 14 gadu cietumsodu.
Former Russian Deputy Minister of Defense sentenced to 17 years for bribery
— NEXTA (@nexta_tv) November 26, 2024
The former head of the Ministry of Defense’s property relations department, Dmitry Kurakin, his deputy Vladislav Kholodkov, and the former head of the "Maltinsky Military Forestry Enterprise," Maxim An,… pic.twitter.com/eSLdjNQ13F
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".