Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti Ukrainai uzbrukuši ar 188 droniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:47
Bagātos krievus un Krievijas amatpersonas ļoti satrauc informācija, ka Kipra it kā plāno iestāties NATO

Zināms, ka daudziem no viņiem tur ir īpašumi, nekustamais īpašums, un tur dzīvo daudzi Krievijas vadības radinieki.

Lūk, ko viņi raksta:
"Arvien vairāk informācijas noplūst, ka Kipra plāno iestāties NATO. Šķiet, ka beidzot krieviem iemīļotais "Kipras reģions" pārstās būt draudzīgs. Ir vērts padomāt par kustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu pārdošanu. Nav zināms, kā lietas attīstīsies tālāk."

Vakar 23:38
Krievija attīsta infrastruktūru militārajās bāzēs pie robežām ar Baltijas valstīm un Poliju

Igaunijas nedēļas laikraksta "Eesti Ekspress" analizētie satelītattēli liecina par strauju infrastruktūras attīstīšanu vairākās Krievijas militārajās bāzēs pie tās robežām ar Baltijas valstīm un Poliju.

Pēc 2022.gadā sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā karaspēks un tehnika tika nosūtīti uz fronti vai uz citām vietām Krievijā, atstājot bāzes Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tuvumā pustukšas, raksta "Eesti Ekspress".

Tomēr nesen veiktais "Eesti Ekspress", Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT, kā arī Polijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Frontstory.pl" un "VSquare.org" kopīgais pētījums liecina, ka situācija mainās un tiek būvēta jauna infrastruktūra.

Vakar 23:14
Krievijas Aizsardzības ministrija sūdzas par ATACMS triecieniem Kurskas apgabalam

23. novembrī, pēc ministrijas ziņām, Ukrainas bruņotie spēki Krievijas S-400 divīzijas pozīcijā palaida piecas amerikāņu raķetes, no kurām divas esot sasniegušas savu mērķi.

25. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka astoņas šādas raķetes uzbrukušas lidlaukam Kurskā, un septiņas no tām it kā esot pārtvertas.

Ministrija draudēja ar "pretpasākumiem".

Vakar 22:53
Ukraiņu snaiperi "Sitiens" un "Fizruks": nav īpašu emociju, kad nogalinām ienaidnieku. Tas ir darbs

Snaiperus bieži sauc par elites karavīriem. Viņi ienaidniekam nodara lielus zaudējumus. Bieži viņi pat var mainīt karadarbības gaitu noteiktā virzienā. Viņu darbs ir romantizēts filmās un grāmatās, lai gan paši puiši uzskata, ka snaiperis ir tikai viena no militārajām profesijām. Tāpat kā ložmetējieks, triecienlidmašīna vai artilērists. Un karā nav romantikas: tikai dubļi.

Krievu okupantiem snaiperi ir viens no svarīgākajiem mērķiem. Kamēr ienaidnieks neatklās viņu pozīcijas, vien pāris ukraiņu šāvēji dienā var iznīcināt desmitiem krievu, kas cenšas iebrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijās.

"Sitiens" ir snaiperu specvienības izlūku rotas grupā. Viņa kolēģis un draugs dienestā ar iesauku "Fizruks" ir pirmās kategorijas snaiperis. Abi ir profesionāli karavīri, katrs ar vairāk nekā desmit gadu kaujas pieredzi.

"Mums visiem ir kaujas pieredze, reti kurš nāk no civilajām aprindām. Biežāk viņi tiek pārcelti no citām vienībām. Ir civiliedzīvotāji, bet lielākā daļa ir motivēti brīvprātīgie. Tā kā vienība, teiksim tā, ir unikāla. Darbs ir tāds, ka, ja negribi, neviens instruktors to darīt nepiespiedīs," skaidro militārists.

"Vai es kaut ko izjūtu, kad nogalinu ienaidnieku? Nē. Nekādas īpašas emocijas. Mēs vienkārši saprotam, ka esam darbā. Emociju ir daudz vairāk, kad poligonā šauj pa mērķiem. Tur ir konkurences elements. Un uzdevums ir, lai mūsu zemē būtu pēc iespējas mazāk ienaidnieku,” saka "Sitiens".

Vakar 22:31
Frontes līnijas pilsēta Torecka pārvērsta drupās

Reiz pilsētā dzīvoja 30 000 cilvēku. Tagad tā ir pilnībā izpostīta.

Vakar 22:02
Krievijas mediji ziņo par karaspēka grupas "Dienvidi" komandiera maiņu

Krievijas karaspēka grupu "Dienvidi", kas darbojas Doneckas apgabalā, vadīs ģenerālleitnants Aleksandrs Sančiks. Viņš nomainīs iepriekšējo komandieri ģenerālpulkvedi Genādiju Anaškinu, vēsta krievu izdevums "RBK".

Kā ziņo avots militārajā departamentā, Anaškins tika atcelts no amata plānotās rotācijas ietvaros. Sančiks tika iecelts par "Dienvidu" grupas komandiera pienākumu izpildītāju.

Sančiks dienēja kā Austrumu militārā apgabala 35. apvienotās ieroču armijas komandieris. 2023. gadā viņš bija Austrumu militārā apgabala karaspēka komandiera pirmais vietnieks un 2024. gada 15. maijā apmeklēja tikšanos ar Vladimiru Putinu kā Austrumu militārā apgabala karaspēka komandiera pienākumu izpildītājs.

Sančiks dzimis 1966. gadā. 1989. gadā absolvējis Taškentas Augstāko tanku vadības skolu, 2017. gadā - Ģenerālštāba Militāro akadēmiju.

Krievu grupējums "Dienvidi" tika izveidots no Dienvidu militārā apgabala vienībām. Pēdējo nedēļu laikā viņi ir karojuši Časivjaras un Kurahoves pilsētās, kā arī uz dienvidiem un austrumiem no Severskas, ko Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi notur, neskatoties uz pastāvīgiem mēģinājumiem no ienaidnieka puses.

23. novembrī "Z" blogeri ziņoja par "Dienvidu" grupas komandiera ģenerālpulkveža Genādija Anaškina atlaišanu. Pēc viņu domām, tas noticis dēļ situācijas ziemeļu virzienā, proti, par "dezinformāciju un pavēlniecības maldināšanu".

Vakar 21:48
NATO uz Ukrainu varētu nosūtīt raķetes ar darbības rādiusu no 1000 līdz 5500 km

NATO ir aicinājusi nodrošināt Ukrainu ar vidējas darbības rādiusa raķetēm, kuru darbības rādiuss ir no 1000 līdz 5500 km

Alianse ir pieņēmusi rezolūciju, kas paredz iespēju nosūtīt vidējas darbības rādiusa raķetes uz Ukrainu.

Tas varētu ietvert "Tomahawk" raķetes, ko Zelenskis pieprasīja savā Uzvaras plānā. Šīs raķetes atbilst rezolūcijas kritērijiem.

Vakar 21:35
Lukašenko: "Mēs stingri iebilstam pret situācijas eskalāciju starp kaimiņvalstīm"

Ar kārtējo paziņojumu klajā nācis Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.

Vakar 21:12
Krievu karavīrs, komentējot savas dienas, publicēja video, atklājot Krievijas pretgaisa aizsardzību

Pēc tam tajā vietā trāpīja raķete.

Vakar 20:49
Bijušajam Krievijas aizsardzības ministra vietniekam par kukuļdošanu piespriests 17 gadu cietumsods

Bijušais Aizsardzības ministrijas īpašumu attiecību nodaļas vadītājs Dmitrijs Kurakins, viņa vietnieks Vladislavs Holodkovs un bijušais "Maltinskas militārās mežsaimniecības uzņēmuma" vadītājs Maksims Ans tika tiesāti.

Viņi saņēma vismaz 180 miljonus rubļu no uzņēmējiem par palīdzību nelikumīgā mežu izciršanā militārajās mežsaimniecības zemēs Irkutskas apgabalā.

Kurakins savu vainu noliedza un tika notiesāts uz 17 gadiem stingrā režīma cietumā. Viņa līdzdalībnieki katrs saņēma 14 gadu cietumsodu.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".