TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti Doneckas apgabalā pulcē 30 000 karavīru lielai pavasara ofensīvai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs kā pārmaiņu virzītājfaktorus minēja reģiona mainīgo drošības ainavu un jaunos draudus.
⚡️Lithuanian border guards deploy helicopter to monitor Russian transit trains.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 7, 2025
Lithuanian Interior Minister Vladislav Kondratovic cited the region's shifting security landscape and new threats as driving factors behind the change.https://t.co/9eIiv1ZzZn
"Krievija izrāda pilnīgu nevērību pret miera sarunām ar ASV," sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Anita Hipere
Ikdienas uzbrukumos, kuros tiek nogalināti civiliedzīvotāji, tostarp bērni, Maskava pierāda, ka tā nav intereses sarunās — tikai vairāk karu.
🇪🇺❌ "Russia shows total disregard for peace talks with the U.S." – European Commission spokeswoman Anitta Hipper said.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2025
With daily attacks killing civilians, including children, Moscow proves it has no interest in negotiations—only more war. pic.twitter.com/59EJFgvZ6C
Ukrainas pareizticīgo baznīcas priesteri un citi ukraiņi nolika rotaļlietas un ziedus.
"Lai Kungs viņus apmetina Debesu valstībā. Dod viņiem mūžīgu mieru. Un dod mums izturību un spēku, lūgšanu pilnu piemiņu," sacīja arhimandrīts Merkurijs Skorokhods.
Prayers rise in Kryvyi Rih's courtyard where Russian missile killed 20 people, including 9 children, on 4 April.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 7, 2025
Priests of Orthodox Church of Ukraine and other Ukrainians laid toys and flowers.
"May the Lord settle them in the Kingdom of Heaven. Grant them eternal peace. And… pic.twitter.com/T79sQ63Y4k
Eiropas Savienība (ES) un ASV nav runājušas par Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanu, ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
"Mēs vēl neesam runājuši ar amerikāņiem par sankcijām," norādīja O'Salivans.
Kā pauda ES sūtnis, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvji vēl nav vērsušies pie viņa ar priekšlikumu apspriest sankciju mīkstināšanu.
Hermans trieciena laikā atradās rotaļu laukumā. Ārsti cīnījās par viņa dzīvību, bet nevarēja viņu glābt.
Kryvyi Rih says goodbye to 9 year old Herman, killed by the Russian missile strike on Friday.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 7, 2025
Herman was at the playground during the strike. Doctors fought for his life but couldn't save him.
Rest in peace, Herman. Deepest condolences to the family. https://t.co/app5ellzxf pic.twitter.com/uiS3iINoXs
- Krievija pārbauda NATO ar savu atteikšanos no pamiera.
- Krievija veic destabilizācijas kampaņu "ar kiberuzbrukumiem, slepkavību mēģinājumiem, komerciālo lidmašīnu traucēšanu Baltijas reģionā, kiberuzbrukumus Apvienotās Karalistes nacionālajam veselības dienestam, sagriežot kritisko zemūdens infrastruktūru starp Baltijas valstīm un Somiju un citās Baltijas daļās Baltijas jūrā."
NATO Secretary-General Mark Rutte in an interview with @margbrennan:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 7, 2025
◾️Russia is testing NATO with its refusal of a ceasefire.
◾Russia is conducting a destabilization campaign "through cyberattacks, assassination attempts, jamming commercial airplanes in the Baltic area,… pic.twitter.com/hrXojcvmgY
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien aicināja Krieviju izbeigt novilcināšanas taktiku un akceptēt uguns pārtraukšanu Ukrainā, kā to rosinājis ASV prezidents Donalds Tramps.
"Jau teju mēnesi Krievija ir ne tikai atteikusies pieņemt uguns pārtraukšanu, bet arī pastiprinājusi civiliedzīvotāju bombardēšanu, kam pirms dažām dienām Ukrainā atkal bija traģiski upuri," vizītes gaitā Kairā sacīja Makrons.
"Mēs atbalstām mērķi izbeigt karu - mērķi, uz ko tiecas prezidents Tramps, - un vēlamies stabilu un ilgstošu mieru, kas garantē Ukrainas un visu eiropiešu drošību," pauda Francijas prezidents.
Palangā, Baltijas jūras krastā, tuvāko divu gadu laikā plānots uzbūvēt militāro infrastruktūru, lai stiprinātu Lietuvas un NATO sabiedroto sakaru sistēmu.
Šajā projektā plānots ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro.
Pagājušajā nedēļā Aizsardzības ministrija iesniegusi valdībai atbilstošu lēmuma projektu.
Krievija Doneckas apgabalā pulcē 30 000 karavīru lielai pavasara ofensīvai, vienlaikus apgalvojot, ka tā "tiecas" pēc miera.
Tikmēr Tramps draud izpostīt Krievijas kara ekonomiku ar līdz šim bargākajām sankcijām.
Frontline report: Russia masses 30,000 troops in Donetsk Oblast for a major spring offensive while claiming it "strives " for peace.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 7, 2025
Meanwhile, Trump threatens to cripple the Russian war economy with toughest sanctions to date. https://t.co/W5KXnbvmh2
Operatīvo stratēģiskais grupējums "Hortitsa" publicēja datus par Krievijas zaudējumiem Austrumu frontē. Šajā periodā Krievijas karaspēks cieta ievērojamus zaudējumus.
Operatīvi stratēģiskā karaspēka grupa "Khortitsa" ir aprēķinājusi milzīgos zaudējumus, ko Krievijas Federācija cieš par katru Ukrainas zemes kvadrātkilometru.
Aprēķinu rezultātā 2025. gada trīs mēnešos Krievija Austrumu frontē zaudēja 146 militārpersonas, vienu tanku, 2 bruņu kaujas mašīnas (AFV) un 4,5 lielgabalus.
"Krievijas iedzīvotāji maksā ārkārtīgi augstu cenu par Kremļa vēlmēm," teikts ziņojumā.
Zaudējumi frontē un ievērojamie resursi, ko agresorvalsts ir spiesta novirzīt militāro operāciju atbalstam, padara situāciju arvien grūtāku gan Krievijas militārajam, gan ekonomiskajam potenciālam.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
